"uzraksts uz ielas pelēka asfalta es tevi mīlu
biezu dzeltenu krāsu raupjiem triepieniem un saules gaismu
starp stiklu lauskām lūpu krāsām un slaidām kājām laikam sieviešu
tur nedaudz tālāk kur zēni dzer alu vai šņabīti stikli kā vienmēr
smiekli aizrīklē iestrēgst kamēr tantiņa burto vai burtniecībā laužas vai burtnieko tēva dēlam līdz asinis žūst
es tevi mīlu kāds pilotā pakrīt un kunkst aizripo pēdējie lati
cigarešu nav es tevi mīlu starp tramvaju sliedēm čirkst vārds
un māte vāra mīļotajam rīta kafi ju tādu baltu ar putiņām lūpās
radiopārraidē kārtējoreiz mēsli zēnam pakaļā miets
truls varbūt atskabargains vai gluds bet tulpes vēl nezied
es tevi mīlu caur vēju un sajūtām kuras karogos plīv
caur ādu un smaržu atļauj reiz noskūpstīt to
to vienīgo dvēseles bļāvienu kas aizkauts pēc rīta sauc
atļauj nepārnākt un nomirt lūdzu ja manis te nav

uzraksts uz ielas pelēka asfalta rīta kafiju dzerdama dzeltenas
saules krāsā
caur aizrasojušu logu lūkojas meitene
viņa te nav"

Valentīns. Fragments no krājuma: - melna ir tikai jūra - (2019)