Fragments no Vitas Baļčunaites muzikālās monoizrād
1 video • Dec 9 2016 17:40
Fragments no Vitas Baļčunaites monoizrādes "Blūzs.Vita.Nova." Režisors - Guntis Lēmanis Telpas iekārtojums – Voldemārs Johansons, Dramatizējuma autore – Kokto un Ingrīda Elerte. Dziesmas: "Miglas blūzs" (Knuts Skujenieks, Uldis Stabulnieks), "Es aiziet nevaru (Vizma Belševica, Raimonds Pauls), "Rudenīgs blūzs" (Pēters Brūveris, Māris Lasmanis); Norises vieta -...MoreFragments no Vitas Baļčunaites monoizrādes "Blūzs.Vita.Nova." Režisors - Guntis Lēmanis Telpas iekārtojums – Voldemārs Johansons, Dramatizējuma autore – Kokto un Ingrīda Elerte. Dziesmas: "Miglas blūzs" (Knuts Skujenieks, Uldis Stabulnieks), "Es aiziet nevaru (Vizma Belševica, Raimonds Pauls), "Rudenīgs blūzs" (Pēters Brūveris, Māris Lasmanis); Norises vieta - Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija, 2010.gads Recenzija no nra.lv "Ilze Zālīte, 23.marts 2010 Par elli un paradīzi Pirms dažām dienām "Teātra Observatorjā" savu pirmo uznācienu piedzīvojusi izrāde "Blūzs. Vita. Nova." Stāsts par elli un paradīzi, ko radam paši, par mīlestību, pēc kuras tiecamies, dažādos veidos un izpausmēs. Šo izrādi var uzlūkot divos līmeņos: ja skatuviskās norises vēro "pa tiešo”, tās nolasās kā sievietes dvēseles monologs, kurā atspoguļojas visa plašā mīlestības un nodevības emociju gamma; no otras puses, ja vien izrādes nosaukums kādam skatītājam šķiet aizdomīgi atpazīstams, tad izrādi „Blūzs. Vita. Nova.” var baudīt arī kā iespējamu atsauci uz Dantes Aligjēri 1295. gadā radīto darbu „La Vita Nuova”. Un, lai gan es neesmu gluži pārliecināta, vai mans minējums par koķetēšanu ar Aligjēri darbu, ir pareizs, jāatzīst, ka abos līmeņos izrāde sevī nes spēcīgu emocionālo lādiņu. Izrādes „Blūzs. Vita. Nova.” titullomā redzama neapšaubāmi talantīgā Vitai Baļčunaite, kura spēj skatītājiem radīt absolūtas klātesamības un līdzpārdzīvojuma sajūtu. Cik tālu sieviete ir gatavs cīnīties par savu mīlestību? Kas notiek sievietes prātā un sirdī, kad mīļotais cilvēks vienā mirklī pazūd no viņas dzīves? Varu tikai apbrīnot Vitu Baļčunaiti, kura divu stundu laikā uz skatuves izdzīvo visasākās dvēseles mocības, ārprātu un izmisumu, kas turklāt spēj noturēt neatslābstošu skatītāju uzmanību. Monologs gada garumā. Nepārtraukta telefona saruna ar to, kuru gribas noskūpstīt, kuram gribas nolikt galvu uz pleca, kura pirkstus gribas sajust
