Velna alas garums 16 metri, augstums 3-4 metri, pudeles forma. Uz alas priekšsienas kāds nezināms mākslinieks iegravējis smilšakmenī Velna galvu ar ragiem. Alā var iekļūt, ejot pieliecoties, pa 5 metrus garu, tumšu eju. Alas galvenā daļā - kambarī, smilšainā klona platība sasniedz pat 50 kv.m. Virs klona paceļas augsta kupolveida velve ar tumšsarkanām smilšakmens sienām. Alas kambarī uz klona ir vēsi pat viskarstākajās vasaras dienās, tāpēc šo alas daļu sauc arī par ledus pagrabu.
1876.g. grāfs K.G.Zīverss alā veicis arheoloģiskos izrakumus, un alas priekšpusē piecu pēdu dziļumā uzgājis ogļu un pelnu klājumu un tajā trīs apdegušus akmeņus, no kuriem viens bija ar dobumu. Tas liek secināt, ka alā kādreiz bijusi kulta vieta.
Par Velna alu teika stāsta, ka senos laikos alā dzīvojis Velns, bet labajā stūrī, kur pazemes telpā ir tāda kā kabata, velnam stāvējusi skābumķērne un mantu lāde. Velnam bēgot, ķērne apgāzusies, un tagad kā dzidrs avotiņš – Skābumķērne - iztek klints apakšā.
Rūķu taka
