Kuliču kulinārijas izstrādājums, kuru parasti cep pavasarī svētku dienā vai priekšvakarā. Senāk kuliču cepa arī par godu ražas novākšanai, kā arī uz Ziemassvētkiem. Tas parāda salīdzinoši augsto kuliča vērtību, kura pagatavošanai nepieciešami daudz vērtīgi produkti, kā arī darbietilpīgs un ilgstošs pagatavošanas process – mīklas pagatavošanai un cepšanai aiziet vairāk kā 6 h.

Jebkuras saldās mīklas un kuliču pamat sastāvdaļas ir tie paši. Tas, pirmkārt, ir augstākā labuma kviešu milti, galvenā prasība un miltu kvalitātes – tiem jābūt pēc iespējas sausākiem. Tamdēļ tie ir rūpīgi un pareizi jāglabā un mīklas pagatavošana laikā divas reizes izsijāt caur pašu smalkāko sietu.


Pārējās sastāvdaļas - saldā krējuma sviests, olas, piens vai saldais krējums, cukurs un raugs – raugam jābūt svaigam un ļoti labas kvalitātes.

Maigo kuliča mīklu gatavo ar plaucēšanas palīdzību ar lielu daudzumu dažādām piedevām. Kuličs pēc garšas atgādina kēksu, nevis saldo maizi, tamdēļ kuliču klasificē kā konditorijas izstrādājumu, kā īpaši dekorētu raugu kēksu. Vēl kuliča mīklas pievieno riekstus, sukādes un rozīnes kuliča virspusi klāj ar olas baltuma glazūru. Lieldienu kuličus dekorē arī ar dažādiem uzrakstiem, kas veidoti no dažādiem apkaisījumiem.

Papildus norādītajām garšīgajām un aromātiskajām piedevām, kuliča mīklā izmanto arī garšvielas: safrānu, vaniļu, miziņas, kardamonu, krustnagliņas, bet tomēr daudz mērenākās devās kā piparkūkām un galvenais savādākās attiecībās, kad tiek uzsvērts parastais vienas garšvielas mājas aromāts, nevis visu garšvielu buķete, kā tas ir piparkūkās. Garšvielas, kuličā nedrīkst nomākts īpašo mīklas aromātu un tā raksturīgo garšu, tās pievieno tikai, lai piedotu nelielu aromātisku nokrāsu. Visbiežāk šī nokrāsa nāk no kardamona, citrusa vai vaniļas, dažkārt tikai no safrāna.


Kuliči savstarpēji atšķiras ne tikai pēc garšas un aromātiskajām mīklas nokrāsām, bet arī pēc tā intensitāti. Tā miltu un pārējo sastāvdaļu attiecības kuličā variē lielā diapazonā (