Kristībām un kāzām

Mūsdienās nacionālās tradīcijas un kristīgie rituāli bieži vien ir sajaukušies un pārklājas viens ar otru, savstarpēji integrējot tradīcijas. Līdzīgi kā kristīgajai baznīcai, senatnē latviešiem mazuļa pirmie svētki bijuši krustabas, kad jaundzimušajam dots vārds. Svinības notikušas apmēram devītajā dienā pēc dzimšanas, ilgušas vairākas dienas, un to ietvaros tikuši veikti dažādi rituāli. Galvenie dalībnieki: krustvecāki - kūmas un mazulis - pāde. 
Atšķirībā no mūsdienām, kad parasti bērniņš tiek kristīts baznīcā, krustabas notika dabas svētvietā, ko dēvēja par Māras svētnīcu, Māras krusts bija tradicionāla krustabu simbolika. 
Krustvecāki uz svētkiem vilka greznas drēbes - lai krustbērnam bagāta dzīve. Apģērbs bija, cik iespējams, rakstains - lai mazulis aug par lielu lasītāju un rakstītāju. Tradicionālas dāvanas bija maize - veselībai, nauda - bagātībai, grāmata - gudrībai. 
Krusttēvs krustbērnam dāvināja naudu, krustmāte - apģērbu. Krustvecāki arī bija tie, kas kāra šūpuli. Krustabu svētki bija jautri ar dančiem un bagātīgu mielastu.

Mazuļa kristības daudzās ģimenēs tiek uzskatītas par nozīmīgākajiem svētkiem bērniņa pirmajos dzīves gados. Tās balstītas uz īpašiem rituāliem un noteikumiem, kas dažādu konfesiju baznīcās nedaudz atšķiras.

Sagatavošanās darbi

Vēlmē parūpēties ne tikai par atvases materiālo, bet arī garīgo labklājību aizvien biežāk bērniņu kristīt izvēlas arī vecāki, kuri ikdienā nav regulāri baznīcas apmeklētāji vai izteikti reliģiozi cilvēki. Bet, tā kā tieši reliģiskais faktors ir kristību būtiskākais aspekts, visticamāk, vecākiem, kas paši nav kristīti, nāksies vispirms iziet iesvētes mācību un kristīties - tas jāņem vērā, plānojot mazuļa kristību datuma izvēli. Ir draudzes, kurās kristības veic svētdienas dievkalpojuma laikā, bet dažviet notiek īpaši kristību dievkalpojumi, kuros tiek kristīti visi mazuļi, kas noteiktā laika periodā pieteikušies šiem svētkiem.

Kristības var iekļaut kādu citu nozīmīgu svētku periodā, piemēram, kristot bērniņu Ziemassvētkos, vai arī veidot kā tradīcijām bagātus ģimenes svētkus, pēc kristību rituāla baznīcā turpinot svinības kā dārza svētkus vai mielastu ģimenes un draugu lokā.

Lai kristītu mazuli, nepieciešams pieteikties izvēlētajā draudzē, vecākiem doties uz sarunu pie mācītāja, kurā vajadzēs informēt par savu un iecerēto bērna krustvecāku reliģisko piederību, kā arī iesniegt mazuļa dzimšanas apliecības kopiju - bērna kristības tiek reģistrētas draudzes kristību reģistrā. Ja kristāmais bērniņš jau sasniedzis skolas vecumu, viņam nāksies apmeklēt svētdienas skolu un pašam apgūt kristīgos pamatprincipus.

Filmēt un fotografēt rituāla norisi atļauts visās baznīcās, tikai vēlams brīdināt svinīgo mirkļu iemūžinātāju savu darbiņu veikt, cik iespējams, neuzkrītoši, lai netraucētu svinīgo gaisotni.

Kristības ir bez maksas, bet vēlams dot ziedojumu baznīcai - katrai ģimenei pēc iespējām un ieskatiem par tā lielumu.

Dažādās konfesijas.

Luterāņu konfesijās mazuļus parasti mēdz kristīt agrā vecumā - pirmajā dzīves gadā. Luteriskajā baznīcā bērnu var kristīt tie vecāki, kas paši ir luterāņi (vai viens no vecākiem). Krustvecāki kristāmajam nav obligāti nepieciešami, bet, ja tie tiek izvēlēti, tad arī viņiem jābūt luterāņiem.

Katoļu baznīcā arīdzan ir prasība, ka kristāmā vecākiem pašiem jābūt kristītiem katoļiem. Vēlams, lai vecāki būtu arī laulājušies katoļu baznīcā, taču tā nav obligāta prasība. Mazulim vajadzīgi krustvecāki - kristīti katoļi. Izņēmuma kārtā var būt tikai viens krustvecāks.

Pareizticīgo konfesijas tradīcijas paredz, ka mazulis var tikt kristīts ne ātrāk kā 40 dienu pēc dzimšanas. Ja vecāki ir kristīti, krustvecāki nav nepieciešami. Taču, ja vecāki paši nav kristījušies, krustvecāki ir obligāti, turklāt piederīgi pareizticībai. Krusttēvs un krustmāte nedrīkst savā starpā būt asinsradinieki. Iespējams iztikt tikai ar vienu no krustvecākiem - meitenei tā būtu krustmāte, puisītim - krusttēvs.