Priecīgu svinēšanu!

Sveicu arī te.

Mani sveicieni!

Apsveicu arī te!

Es gribu Tev dāvināt
saules maliņu-
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas...
Es gribu Tev dāvināt kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi-grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
Kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes...
Es gribu Tev novēlēt mirkļus-
tos nenotveramos, tos neaizstājamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās-
vien atnāk un atnes sajūtu- dzīvoju!

Apsveicu, Daudz lomu un visu labāku!

Lietus smieklos tīties - vīties,
varavīksnē apmaldīties,
margrietiņās laimi zīlēt,
skumjām ragus īsus vīlēt,
sirdsbalss ritmos ieklausīties,
smaidīt dusmās iemācīties,
prieka takas staigāt bieži,
laimes lāci apskaut cieši,
brīnumus par saviem saukt,
rožu ziediem līdzi plaukt!

Daudz laimes, niknais! (Bildē tā izskatās!)

Lai prieks vienkārši atnāk pie Tevis
ar baltbaltu rītu,
ar vēju,
ar saulstaru žiglu,
ar smaidu,
ar domu, kas pakavējas pie tiem, kurus ciemos gaidi,
ar vārdiem, ko citiem Tu dod un saņem,
ar darbiem, kas veicas,
ar ikdienas mierīgo laimi!

Ik rītu pulkstenis
Kā cīrulis dzied,
Ik dienu soļi raiti tiek likti.
Doma pie domas
kā zeltaini graudi,
ar bēdu pelavām jaukti,
sagulst dienu klētīs.
Mirklis tver mirkli un lūk -
jau virknējas raibas krelles -
mirkļi, stundas, dienas un gadi ...
Laiks, kas ar sudraba lāsēm
pāri mums līst.
Veries tālēs kā miljons spoguļos, tā
Tava dzīve -
ar smaidiem, ar glāstiem,
ar asarām, pat bēdu stāstiem.
Ļauj - lai sudraba lāses rit
un iekaļ Tavus stāstus
sudraba ietvarā.
/ Kristīne ČIPATE /