Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Tā ir vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Logi ir gotu stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Tām ir 20 balsu un izmaksājušas 3400 zelta rubļu. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana. Baznīcas draudzē darbojušies mācītāji, kas bijuši ievērojamas personības, kalpodami Dievam un tautai. Svante Gustavs Dīcs pazīstams ar savām garīgajām dziesmām. Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu – latviešu vārdnīcu. Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē par tās iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”. Šobrīd baznīcā ik svētdienu notiek dievkalpojumi, notiek dažādu mākslinieku un koru koncerti. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā iekārtota neliela baznīcas muzeja ekspozīcija, kuru iespējams aplūkot ikvienam interesentam tūrisma sezonas laikā, kad baznīca atvērta vai citā laikā, iepriekš piesakot.
Lielais Smiltenes šlāgerfestivāls
