Gvimaras piramīdas

Tās jādodas meklēt uz Guimaras ciemu, kas vēl 15. gs. beigās bija rezidence vienam no 9 Tenerifes virsaišiem. Ievērojamākā vieta šajā ciemā ir Piramides de Guimar. Šīs piramīdas līdz pat mūsdienām ir mīkla, kuru arheologi nespēj atrisināt. Runa ir par sešām taisnstūra piramīdām, līdzīgām tām, kādas cēluši maiji un acteki Meksikā.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka piramīdas agrākos laikos no akmeņiem, kurus izcēla, uzarot zemi, apstrādājamo lauku robežu saskares vietās, esot sakrāvuši vietējie zemnieki. Tāda Kanāriju salās esot bijusi plaši pielietota prakse. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt un seni zīmējumi apliecina, ka tādas piramīdas ir bijušas daudzās vietās uz salas. Taču... tika nojauktas tāpēc, ka šķita nekam nederīgas, bet akmeņi tika izmantoti kā lēts celtniecības materiāls. Tieši Gvimaras ciemā esot bijušas deviņas piramīdas, no kurām saglabājušās sešas. 1991. gadā slavenais ceļotājs Tūrs Heijerdāls izpētīja piramīdas un secināja, ka tās nav vienkārši akmeņu krāvumi. Piemēram, tika atklāts, ka piramīdu stūrakmeņi ir rūpīgi apstrādāti, bet zeme pirms to celtniecības tikusi izlīdzināta. Arī piramīdu materiāls ir nevis apaļi laukakmeņi, bet gan lavas gabali. Tomēr Heijerdāls tā arī nespēja noskaidrot, cik vecas ir piramīdas, kā arī atbildēt uz jautājumu, kas tās ir cēlis.