Skaņaiskalns var tikt uzskatīts par Mazsalacas simbolu. Tā ir 20 m augsta un ap 90m gara sarkanā smilšakmens klints. Upes straumes veidotā klints ir ļoti gluda un taisna, un tā var lepoties ar spēcīgāko atbalss efektu Latvijā. Vienam cilvēkam jānostājas pie Salacas krastā esošā soliņa pretī klints vidusdaļai, bet otram - aptuveni 10-20 m tālāk pie pašas upes. Pusbalsī runājot, klints atskaņo skaņu, un šķiet, ka otrs cilvēks runā no klintsaugšas. Atbalss efekta dēļ arī radies klints nosaukums (Skaņaiskalns).

No mutes mutē līdz mūsdienām atceļojusi vispopulārākā saruna, ko veltīt Skaņajam kalnam:

-  Ādam, kas ir tava sieva?

-  Ieva!

Vairākās grupās sadaloties, var arī mēģināt atdarināt, kā velns šķaudījis: Viens sauc: - „rič!”, otrs – „rač!”, trešais – „ački!”, ceturtais – „rauš!”. Ļoti interesanti izklausās.

Iepretim klintssienai Salacas labajā krastā Latvijas brīvvalsts laikā apkārtējie iedzīvotāji svinējuši Līgo svētkus. Līgotāji ar laivām no Salacas kreisā krasta pārcēlušies pāri upei, atstādami zirgus ar pajūgiem pretējā krastā līdz Jāņu dienas rītam.