Bio
„Saucējas” sākās ar gribēšanu dziedāt, ar izsalkumu pēc īstās skaņas. 2003. gadā satikās divas izslāpušās – Iveta ar Aiju –, paklausījās, kā dzied krievu meitenes no Iļjinskaja pjatņica, paklausījās, kā dzied Latgales tantes un ķērās pie darba. Pamazām viņas piepulcēja sev citas un radās grupa.
„Saucēju” dziedāšanas pamatā jau no sākta gala bija vēlme apgūt tradicionālo, attiecīgajam reģionam raksturīgo dziedāšanas manieri, skaņveidi, dziedot kopā ar teicējām un atdarinot etnogrāfiskos ierakstus. Mūsu sākotnējo izvēli par labu Ziemeļlatgalei noteica tas, ka dziedāšanas tradīcija šai reģionā ir salīdzinoši labi saglabājusies, ir pieejams daudz ierakstu un sievu balsis etnogrāfiskajos ansambļos joprojām nav zaudējušas tradicionālo skanējumu. Pietiekams labu teicēju un ierakstu daudzums autentiskās dziedāšanas iesācējām ir ārkārtīgi būtisks. Mūsu pirmā skolotāja bija izcila Ziemeļlatgales teicēja Margarita Šakina, kura pārcēlusies dzīvot no Rekavas uz Ogri, tātad, netālu no Rīgas. Pirmajā gadā reizi vai divas mēnesī braucām uz Ogri dziedāt kopā ar Margaritu, viņas dziesmu pūrs, izcilā vokālā tehnika un nenogurstošā vēlme dziedāt un palīdzēt dziedāt mums bija neizmērojams ieguvums. Tas mums deva lielisku pamatu tradicionālās dziedāšanas izpratnē. Pēcāk esam viesojušās pie daudzām citām teicējām un klausījušās arī daudz citu etnogrāfisko ierakstu.
Tā kā dziedāšanas process ir neizbēgami saistīts ar vokālās tehnikas attīstīšanu, mācāmies arī to. Šai ziņā mums ir ļoti palīdzējuši Sergejs un Natālija Oļenkini, kuri jau daudzus gadus nodarbojas ar tradicionālo dziedāšanu un šai jomā attīstījuši vērā ņemamas praktiskas un teorētiskas prasmes. Viņu zināšanas noder par vispārēju instrumentu vokālajai apmācībai un etnogrāfiskās dziedāšanas smalkumu izpratnei, apguvei, tādējādi nekrīt svarā, kuras tautas/novada tradīcijai to pielieto.
2004. gada 19. martā Tautas mākslas centrā notika pirmais „Saucēju” koncerts. Tā bija sava veida dzimšanas diena, vārda došana un tautai atrādīšana reizē. Mēs bijām ļoti laimīgas toreiz sadziedāt kopā ar Margaritu Šakinu, laba krustmāte mums klāt stāvējusi.
vairāk lasiet www.saucejas.lv
„Saucēju” dziedāšanas pamatā jau no sākta gala bija vēlme apgūt tradicionālo, attiecīgajam reģionam raksturīgo dziedāšanas manieri, skaņveidi, dziedot kopā ar teicējām un atdarinot etnogrāfiskos ierakstus. Mūsu sākotnējo izvēli par labu Ziemeļlatgalei noteica tas, ka dziedāšanas tradīcija šai reģionā ir salīdzinoši labi saglabājusies, ir pieejams daudz ierakstu un sievu balsis etnogrāfiskajos ansambļos joprojām nav zaudējušas tradicionālo skanējumu. Pietiekams labu teicēju un ierakstu daudzums autentiskās dziedāšanas iesācējām ir ārkārtīgi būtisks. Mūsu pirmā skolotāja bija izcila Ziemeļlatgales teicēja Margarita Šakina, kura pārcēlusies dzīvot no Rekavas uz Ogri, tātad, netālu no Rīgas. Pirmajā gadā reizi vai divas mēnesī braucām uz Ogri dziedāt kopā ar Margaritu, viņas dziesmu pūrs, izcilā vokālā tehnika un nenogurstošā vēlme dziedāt un palīdzēt dziedāt mums bija neizmērojams ieguvums. Tas mums deva lielisku pamatu tradicionālās dziedāšanas izpratnē. Pēcāk esam viesojušās pie daudzām citām teicējām un klausījušās arī daudz citu etnogrāfisko ierakstu.
Tā kā dziedāšanas process ir neizbēgami saistīts ar vokālās tehnikas attīstīšanu, mācāmies arī to. Šai ziņā mums ir ļoti palīdzējuši Sergejs un Natālija Oļenkini, kuri jau daudzus gadus nodarbojas ar tradicionālo dziedāšanu un šai jomā attīstījuši vērā ņemamas praktiskas un teorētiskas prasmes. Viņu zināšanas noder par vispārēju instrumentu vokālajai apmācībai un etnogrāfiskās dziedāšanas smalkumu izpratnei, apguvei, tādējādi nekrīt svarā, kuras tautas/novada tradīcijai to pielieto.
2004. gada 19. martā Tautas mākslas centrā notika pirmais „Saucēju” koncerts. Tā bija sava veida dzimšanas diena, vārda došana un tautai atrādīšana reizē. Mēs bijām ļoti laimīgas toreiz sadziedāt kopā ar Margaritu Šakinu, laba krustmāte mums klāt stāvējusi.
vairāk lasiet www.saucejas.lv
