Kādu dienu pie Sokrāta ienāca paziņa un teica:
''Paklau, Sokrāt, man tev jāpastāsta, ka tavs draugs…''
-''Pagaidi- filozofs viņu pārtrauca, vai to ko tu vēlies pateikt esi izsijājis caur trim sietiem?
Caur trīs sietiem? Kādiem?- draugs brīnījās.
Jā, caur trīs sietiem.
Pirmais ir patiesības siets. Vai tu esi pārbaudījis tas, ko vēlies man sacīt ir patiess?
-Nē, es dzirdēju citus to stāstam…
-Nu tad droši šo ziņu esi pārbaudījis ar otro- labuma sietu.
Tas ko tu vēlies man stāstīt, ja nav patiess, tad vismaz labs?
-Paziņa mīkstinādamies teica:
'' Nē, nav nekas labs, tieši pretēji…''
-Pagaidi- filozofs pārtrauca! Tad ņemsim trešo sietu un jautāsim, vai man ir nepieciešams uzzināt šo lietu kas tevi ir satraukusi?
-''Nav jau gluži nepieciešams.''
-Ahā- pasmaidīja filozofs, ja tas, ko tu man vēlējies pateikt, nav ne patiess, ne labs, ne arī vajadzīgs, tad apraksim to un neapgrūtināsim ne mani, ne arī tevi ar šo lietu.
… Nav mūsu spēkos liegt putniem lidot virs mūsu galvām, bet mūsu spēkos ir neļaut tiem ligzdas vīt uz mūsu galvām. Līdzīgi, mūsu spēkos nav liegt pazibēt mūsu galvā kādai ļaunai domai, bet mūsu spēkos ir neļaut tai tur novīt ligzdu, kur perināt ļaunus nodomus…