Sveicam Kornēliju Ozoliņu dzimšanas dienā!
3 photos • Dec 19 2020 15:00
Šodien savu 80.dzimšanas dienu atzīmē keramiķe Kornēlija Ozoliņa. Rojas muzejs jau vairāk laikam nemaz nav iedomājams bez mākslinieces darbiem, - ik vienu pie muzeja ieejas durvīm sagaida Kornēlijas Ozoliņas radītās un muzejam dāvātās nāriņas, kuras vienmēr ievēro un noglāstot apmīļo mūsu apmeklētāji, tumšajā rudens un ziemas laikā mūs silda svecītes Kornēlijas veidotajā milzu svečturī. Kornēli...MoreŠodien savu 80.dzimšanas dienu atzīmē keramiķe Kornēlija Ozoliņa. Rojas muzejs jau vairāk laikam nemaz nav iedomājams bez mākslinieces darbiem, - ik vienu pie muzeja ieejas durvīm sagaida Kornēlijas Ozoliņas radītās un muzejam dāvātās nāriņas, kuras vienmēr ievēro un noglāstot apmīļo mūsu apmeklētāji, tumšajā rudens un ziemas laikā mūs silda svecītes Kornēlijas veidotajā milzu svečturī. Kornēlijas Ozoliņas darbi vairākkārt priecējuši mūsu apmeklētājus muzeja veidotajās mākslinieces darbu izstādēs. Kornēlijas mūžam dzirkstošais optimisms, viedums un bezgalīgais sirds siltums vienmēr iedvesmo un uzmundrina.
Sirsnīgi jo sirsnīgi sveicam mākslinieci skaistajā jubilejā!
Kornēlija Ozoliņa dzimusi Ludzā 1940. gada 19. decembrī, tēvs – ērģelnieks, māte - mājsaimniece. Kara vilnis ģimeni atved uz Valdemārpili, kur dzīvojusi mammas māsa, tur arī pavadījusi pirmos savas dzīves gadus. Māksliniece saka: „Kad tēvs aizgāja karā, mēs ar mammu palikām divatā. Valdemārpilī biju līdz piecu gadu vecumam”. Vēlāk mamma ar Kornēliju pārceļas uz dzīvi Tukuma novada Tumē (tēvs no kara nepārnāca), kur pēc 7. klases beigšanas uzsākusi mācības Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Tālākā izglītošanās - Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļa. Keramiķe kopš 1966. gada piedalījusies vairāk kā 50 izstādēs, bijušas 20 personālizstādes, ārpus Latvijas darbi eksponēti Polijā, Rumānijā, Dienvidslāvijā, Japānā, Itālijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā u. c. valstīs. No 1971.gada Kornēlija Ozoliņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Māksliniece rada lietojamus traukus, kā arī keramiskos objektus un monumentālas dekoratīvās kompozīcijas. Strādājusi Rīgas porcelāna fabrikā, vēlāk – keramikas darbnīcā Ķīpsalā. Māksliniece par sevis saka: „Podus taisu tad, kad atpūšos. Esmu slima ar jūru, nevaru bez tās iztikt. Mācījos kādā 4. vai 5. klasē, kad pirmo reizi to redzēju. Bija agrs rīts, uzrāpāmies kāpā, un pēkšņi jūra atklājās tādā vieglā saulē, tā kā dūmakā, un horizonts sagāja kopā ar debesīm. Sākām vasarās īrēt mājokļus Ragaciemā, Bērzciemā, un tad „Rīgas Balsī” izlasījām, ka pārdod māju Rojā. Piezvanījām un sakām, ka tur taču ir aizliegtā zona! No Talsu puses ja braucot, tad nekas. Braucām, bet šķita, ka aiz katra krūma stāv robežsargi un tanks. Toties māja bija tāda, kādu gribējām, - kā lauku veikals. Dzīvē jūtos „kā rojeniece ar stipru Rīgas klātbūtni – bez Rīgas nevaru iztikt tādēļ, ka man tur ir darbs, mana Ķīpsala”.
