Galerija 11.05.2020
3 photos • May 11 2020 23:55
Rojas Jūras zvejniecības muzejs piedalās starptautiskajā akcijā "Muzeju nedēļa", kas šogad norisinās no 11. - 17. maijam. Katru dienu publicēsim kādu atmiņu stāstu vai fotoattēlu, atbilstoši noteiktajai tēmai. Šīs dienas tēma "Varoņi un varoņdarbi" - #VaroņiMN
Vārdam varonis un varoņdarbs, manuprāt, tāda pārcilvēciska un pavisam netverama nozīme, kā izšķirt, kurš ir varonis, k...MoreRojas Jūras zvejniecības muzejs piedalās starptautiskajā akcijā "Muzeju nedēļa", kas šogad norisinās no 11. - 17. maijam. Katru dienu publicēsim kādu atmiņu stāstu vai fotoattēlu, atbilstoši noteiktajai tēmai. Šīs dienas tēma "Varoņi un varoņdarbi" - #VaroņiMN
Vārdam varonis un varoņdarbs, manuprāt, tāda pārcilvēciska un pavisam netverama nozīme, kā izšķirt, kurš ir varonis, kuram varam piedēvēt kāda varoņdarba veikšanu? Noteikti, ka šajā jautājumā viedokļi dalās, bet šajā reizē, kad dzīvojam ārkārtas apstākļos, aizdomājamies par cilvēkiem, kuri mums palīdz, bez kuriem savas pavisam elementārās ikdienas gaitas pat nevaram iedomāties. Lai arī pašlaik, tieši šajā brīdī piedzīvojam savā dzīvē neierastu situāciju, muzeja vārdā mums jārunā par vēsturi, kas nepārtraukti mums atgādina, ka dažādas likstas, nelaimes un neierasti dzīves apstākļi mūs piemeklē ik pa laikam. Šajā reizē vēlamies atcerēties ārsti Tālivaldu Lastovcevu, kura sava darba gaitas Rojā uzsāka pēckara gados. - "1945.gada maijā pārcēlos uz Roju, kur sāku iekārtot ambulanci bijušajā Rojas doktorāta telpās. Viss toreiz bija izpostīts. Atceros, ka, ambulanci iekārtojot, liku pie logiem savus personīgos aizkarus. Man toreiz bija līdzi no pazīstamiem iegūts zirgs. To izmantoju braukšanai pie slimniekiem, jo toreiz nekāds transports, izņemot mazo bānīti, nekursēja." - daktere, kura devās pie saviem pacientiem ar zirgu gan ziemā, gan vasarā palikusi daudzu mūsu novadnieku atmiņās (nu jau gan vairāk muzejā atstātajos atmiņu stāstos). Varonīgs un mūsdienās diezgan neiedomājams šķiet dakteres atmiņu stāsts par darbu Talsos - "Nostrādāju Talsos 7 gadus par ārsti uz pusslodzi. Agri no rīta izbraucu ar mazo bānīti uz Talsiem. Vajadzēja vēl ilgu laiku gaidīt, sākumā staigāju pa ielām, tad varēju iegriezties izpildu komitejas telpās, lai sagaidītu darba dienas sākumu. Tikai vēlāk atbrīvojās Faina (ārsts) dzīvoklī viena istaba, kuru piešķīra man, lai varu pārnakšņot. Strādāju ar saviem instrumentiem". Daudz enerģijas un spēka daktere veltījusi Rojas slimnīcas izveidošanai un arī tās vadīšanai. - "1952. gadā atvēra Rojas slimnīcu ar 5 gultām, vēlāk jau tajā bija 15 gultas. Mēs pratām savu slimnīcu izvirzīt aizvien par labāko mazo slimnīcu grupā rajonā. Pati darbā varēju izmantot arvien abu savu specialitāšu - terapeita un okulista zināšanas. Vadīju slimnīcu un ambulanci Rojā līdz 1959. gadam, kad aizgāju pensijā". Nobeigumā vēl pavisam neliels fragments, atmiņu stāstā sacītais no ārstes pašiem darba pirmsākumiem, kas tik ļoti sasaucas ar mūsdienām, lai arī citi laiki un citas aktuālas slimības, tomēr... "1915. gadā mūs, jaunos mediķus sūtīja cīņā ar tīfa epidēmiju. Es aizbraucu uz Poļevoja ciemu, kur nostrādāt vajadzēja vienu mēnesi. Pēc noteiktā termiņa paliku ciemā par vietējo rajona ārsti. Pēkšņi uzliesmoja īsto baku epidēmija. Tā bija šausmīga. Nebija zāļu...".
