#TropuMēnesis – sākam
Šogad piedāvājam TROPU MĒNESIM sekot līdzi katram no savām mājām. Visa februāra garumā stāstīsim, kā “mājsēdi”, “komandantstundu”, “distancēšanos” un dažādus citus ierobežojumus izdzīvo tropu dzīvnieki visai skarbajā tropu vidē.
▶ TROPU MĒNEŠA pirmo nedēļu veltam “mājsēdei” un “komandantsundai”!
Cik dažādi dzīvnieki Tropu mājā, tik dažādi arī iemesli, kāpēc tie lielu daļu dzīves pavada mājās.
🔸 Liela daļa tropu dzīvnieku izvēlas krēslas un nakts dzīves veidu, īpaši piemērojoties dzīvei tumsā. Tāpēc jau Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijās ir mainīts dienas – nakts režīms – pamatgaisma dziest no rīta ap 11.00, bet iedegas vakarā ap 20.00. Tad sākas komandantstunda, kad Sebas augļsikspārņi, zemes kuskusi, Filipīnu mākoņžurkas un vairāku citu sugu dzīvnieki noslēpjas mājās.
🔸 Arī daudzi abinieki un rāpuļi izvēlējušies nakts un krēslas dzīves veidu, jo tropos dienā ir ļoti karsti un aukstasiņu dzīvniekiem draud pārkaršana. Tieši vakara stundās Tropu mājas abinieku ekspozīcijā dzīve visinteresantākā, jo sākas putotājvaržu, kokvaržu un indesvaržu kurkstēšanas un kvakstēšanas laiks.
🔸 Tropu dzīvniekiem, ar retiem izņēmumiem, nav ierasts doties ziemas guļā, lai pārciestu salu, tomēr par īpaši garas “komandantstundas” iemeslu var kalpot ilgstošs sausums. Potenciāla “mājsēdes čempione” Tropu mājas iemītnieku vidū ir milzīgā, gandrīz kilogramu smagā Āfrikas racējvarde, kas dzīvībai bīstamo sauso sezonu sagaida, uzkrājot ūdens rezerves un ierokoties dziļi smiltīs. Reizēm šādā, dziļā mājsēdē tiek pavadīta lielākā daļa gada.
🔸 Tomēr vairums dzīvnieku “paliek mājās” daudz komfortablākos apstākļos. Piemēram zemes kuskusi, Filipīnu mākoņžurkas, galago un tamandua iekārtojas drošā un sausā dobumā koka zarotnē. Savukārt Madagaskaras milzukāmji ir čakli alu racēji un virszemē iznāk tikai tad, kad sāk krēslot. Īpaši rūpīgi savu migu krūmājā vai akmeņu spraugā iekārto tvērējastes žurkķengurs. Sauso zāli, nogādāšanai uz migu, tas izšķiro un iesaiņo astes gredzenos. Neparastu vietu mājsēdei izvēlas pundurmangusti. Nereti tie savas alas rok termītu pūžņos un prot sadzīvot ar to daudzajiem iemītniekiem. Savukārt bruņnesis jūtās droši kā mājās, savilcies cietā, apaļā bruņu kamolā, bet bruņrupuči ievelk galvu un kājas bruņās. Tiec nu tādam klāt!
🔸 Ko darīt, ja mājas nav? Tad jāizliekas, ka tevis paša arī nemaz nav, lai izvairītos no nevēlamas kontaktēšanās! Daudzi kukaiņi ir īsti maskēšanās čempioni, kas prasmīgi saplūst ar apkārtējo vidi izliekoties par lapām vai sausiem zariņiem, kā piemēram, zarkukaiņi un sienāži. Neatpaliek arī abinieki. Tā sūnu kārpvarde tik ļoti līdzinās sūnu piciņai, ka pilnībā saplūst ar dīķa augāju, bet daudzas kokvaržu sugas prasmīgi maina krāsu, piemērojoties apkārtējai videi.
TROPU MĒNESIS visa februāra garumā: https://rigazoo.lv/.../februaris-ka-ierasts-tropu-menesis...
Šogad piedāvājam TROPU MĒNESIM sekot līdzi katram no savām mājām. Visa februāra garumā stāstīsim, kā “mājsēdi”, “komandantstundu”, “distancēšanos” un dažādus citus ierobežojumus izdzīvo tropu dzīvnieki visai skarbajā tropu vidē.
▶ TROPU MĒNEŠA pirmo nedēļu veltam “mājsēdei” un “komandantsundai”!
Cik dažādi dzīvnieki Tropu mājā, tik dažādi arī iemesli, kāpēc tie lielu daļu dzīves pavada mājās.
🔸 Liela daļa tropu dzīvnieku izvēlas krēslas un nakts dzīves veidu, īpaši piemērojoties dzīvei tumsā. Tāpēc jau Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijās ir mainīts dienas – nakts režīms – pamatgaisma dziest no rīta ap 11.00, bet iedegas vakarā ap 20.00. Tad sākas komandantstunda, kad Sebas augļsikspārņi, zemes kuskusi, Filipīnu mākoņžurkas un vairāku citu sugu dzīvnieki noslēpjas mājās.
🔸 Arī daudzi abinieki un rāpuļi izvēlējušies nakts un krēslas dzīves veidu, jo tropos dienā ir ļoti karsti un aukstasiņu dzīvniekiem draud pārkaršana. Tieši vakara stundās Tropu mājas abinieku ekspozīcijā dzīve visinteresantākā, jo sākas putotājvaržu, kokvaržu un indesvaržu kurkstēšanas un kvakstēšanas laiks.
🔸 Tropu dzīvniekiem, ar retiem izņēmumiem, nav ierasts doties ziemas guļā, lai pārciestu salu, tomēr par īpaši garas “komandantstundas” iemeslu var kalpot ilgstošs sausums. Potenciāla “mājsēdes čempione” Tropu mājas iemītnieku vidū ir milzīgā, gandrīz kilogramu smagā Āfrikas racējvarde, kas dzīvībai bīstamo sauso sezonu sagaida, uzkrājot ūdens rezerves un ierokoties dziļi smiltīs. Reizēm šādā, dziļā mājsēdē tiek pavadīta lielākā daļa gada.
🔸 Tomēr vairums dzīvnieku “paliek mājās” daudz komfortablākos apstākļos. Piemēram zemes kuskusi, Filipīnu mākoņžurkas, galago un tamandua iekārtojas drošā un sausā dobumā koka zarotnē. Savukārt Madagaskaras milzukāmji ir čakli alu racēji un virszemē iznāk tikai tad, kad sāk krēslot. Īpaši rūpīgi savu migu krūmājā vai akmeņu spraugā iekārto tvērējastes žurkķengurs. Sauso zāli, nogādāšanai uz migu, tas izšķiro un iesaiņo astes gredzenos. Neparastu vietu mājsēdei izvēlas pundurmangusti. Nereti tie savas alas rok termītu pūžņos un prot sadzīvot ar to daudzajiem iemītniekiem. Savukārt bruņnesis jūtās droši kā mājās, savilcies cietā, apaļā bruņu kamolā, bet bruņrupuči ievelk galvu un kājas bruņās. Tiec nu tādam klāt!
🔸 Ko darīt, ja mājas nav? Tad jāizliekas, ka tevis paša arī nemaz nav, lai izvairītos no nevēlamas kontaktēšanās! Daudzi kukaiņi ir īsti maskēšanās čempioni, kas prasmīgi saplūst ar apkārtējo vidi izliekoties par lapām vai sausiem zariņiem, kā piemēram, zarkukaiņi un sienāži. Neatpaliek arī abinieki. Tā sūnu kārpvarde tik ļoti līdzinās sūnu piciņai, ka pilnībā saplūst ar dīķa augāju, bet daudzas kokvaržu sugas prasmīgi maina krāsu, piemērojoties apkārtējai videi.
TROPU MĒNESIS visa februāra garumā: https://rigazoo.lv/.../februaris-ka-ierasts-tropu-menesis...
| ← previous | 20. from 434 | next → |
