Raunas pils bija Rīgas arhibīskapa rezidence, tādēļ tā zināmā mērā atšķiras no citām tā laika pilīm Livonijā, jo, būvējot to, ievēroja ne vien aizsardzības, bet arī reprezentācijas prasības. Raunas pils pirmo reizi minēta Johana IV Sintena 1381. gada 9. decembra dokumentā „in castro nostro Ronneborgh". Sākotnēji pils aizņēma aptuveni 48x38 m laukumu. Pēc arhitektoniskās struktūras Raunas pils ir konventa tipa celtne.

Konventa celtņu pirmsākums meklējams 10. gs. Rietumeiropas klosteru būvniecībā, kur celtnes pamatfunkcijas noteica kādas konkrētas ļaužu grupas kopdzīves vajadzības. Iemītnieku ikdienas dzīve noritēja klostera reglamenta (klauzūru) ietvaros. To ievērošanai bija nepieciešamas vairākas iekšējos procesus nodrošinošas koplietošanas telpas. Viena no galvenajām ēkas telpām bija kapela, kuru izmantoja reliģisko rituālu veikšanai. Blakus tai parasti atradās kapitula zāle kopējām reliģisko un pārvaldes lietu kārtošanas sanāksmēm. Kapitulzāles nosaukums radies no tradīcijas, sākot sanāksmi, nolasīt kādu no klostera klauzūras nodaļām (capitulum). Konventa tipa būvēm raksturīgas vēl divas koplietošanas telpas- ēdamtelpa (remters) un guļamtelpa (dormitorijs). Ēkā atradās arī telpas, kas bija vajadzīgas saimnieciskajām funkcijām-virtuve, noliktavas u.c. Klosteru celtniecībā izplatīto konventa tipu pārņēma bruņinieku ordeņi, jo to noteica ordeņa brāļu dzīves veids. Ordeņu satversmē noteiktais dzīves veids vislabāk iekļāvās tieši klosteros izveidotajā telpu sadalījumā, un līdz ar to tas pārcēlās uz ordeņu pilīm. Konventa ēkas pamatprincipus pārņēma arī tās bīskapu pilis, kur viņi uzturējās ar savu svītu (padomi). Telpu sadalījums lielākoties bija tāds pats kā konventa celtnēs, un tas vislabāk iekļāvās četrstūra būvkompleksā.

Raunas pils būvniecības pirmajā periodā uzcelti trīs konventa ēkas korpusi pakava veidā, orientēti gandrīz ziemeļu dienvidu virzienā. Konventa ēkas pakava atvērums vērsts uz ziemeļiem. Pils ēkas ziemeļrietumu stūrī slējās taisnstūra tornis. Pakava atvērumu nosedza aizsargmūris ar tanī iebūvētiem vārtiem, kā tas ir Arensburgas (Kuresāres) pilī Sāmsalā. Visi trīs korpusi iekļāva šauru un garu iekšpagalmu. Galvenās telpas atradās pils otrajā stāvā. Austrumu korpusā ziemeļu galā, ievērojot baznīcas tradīcijas, atradās divjomu kapela. Blakus tai rietumu virzienā atradās kapitulzāle. Dienvidu korpusā atradās divi remteri, rietumu spārnā - dormitorijs. Pils pirmajā stāvā atradās saimnieciska rakstura telpas-noliktavas, torņa daļā- virtuve u.c. Zem pirmā stāva līmeņa atradās pagrabi. Komunikāciju starp atsevišķām telpām otrā stāva līmenī

nodrošināja koka galerija (krusteja) iekšpagalmā. Tā stiepās gar visiem trim pils korpusiem. Tā kā Raunas bīskapa pils veica arī reprezentācijas funkcijas, tai bija samērā plašas logu ailas. Sevišķi tas sakāms par diviem kapelas logiem, kas bija veidoti no kaltiem kaļķakmeņiem. Pārējās ailas veidotas šūnakmenī. Pirmajā būvperiodā pils virszemes daļā bija koka starpstāvu pārsegumi.

Otrais Raunas pils būvperiods sākās 15. gadsimtā, bet lielākos apjomus ieguva arhibīskapa Jaspera Lindes (1509.-1524.) laikā. Šajā būvperiodā veikta diezgan radikāla pils pārbūve sakarā ar uguns šaujamo ieroču parādīšanos, izveidota iespaidīga fortifikācijas sistēma, kas aptvēra rezidenci. Ārpus aizsargmūrim izveidoja vairākas aizsardzības vaļņu joslas un aizsarg-grāvjus. Ziemeļaustrumu stūrī uzcēla augstu apļu torni, t.s. garo Kasparu, pārējie torņi bija pusapaļi, viens - rietumu daļā, trīs - vērsti uz dienvidiem. Torņi nebija apdzīvojami, bet domāti aizsardzībai, logu vietā atradās šaujam lūkas, biezajās sienās parasti bija kāpnes, kas savienoja stāvus. Torņos atradās lielgabali, kuru stobri vērsti pret apkārtni, lai aizkavētu ienaidnieka uzbrukumu pilij. Kā redzams Raunas pils 17.gs. plānā, priekšpils pagalmā aizsargmūrim pieslējās vairākas celtnes- piena kambaris, stallis, dzīvokļi, klēts, pagalmā atradās vēl viena klēts un siernīca. Priekšpils celtņu apakšējos stāvos atradās staļļi un saimnieciska rakstura telpas. augšējo stāvu telpās dzīvoja bruņinieku kalpi un pils kalpotāji. Ievērojot aizsardzības principus, šīs celtnes nedrīkstēja būt augstākas par aizsargmūri. Ēkām, kas piekļāvās aizsargmūrim, bija vienslīpju jumti. Pils iekštelpu pārbūves laikā virs galvenajām telpām izveidoja velvju pārsegumus. Spriežot pēc konsolēm, kas saglabājušās sienās, tās bijušas krusta velves, izņemot kapitulzāli, ko segusi zvaigžņu velve. Kapitulzāle bija galvenā reprezentācijas telpa, kur notika apspriedes, tādēļ arī šeit telpas pārsegums veidots kā daudz greznākā zvaigžņu velve. Tāda atrodama arī Cēsu pils rietumu tornī ordeņa mestra zālē. Šinī periodā koka krusteja pils iekšējā pagalmā pārbūvēta par divstāvu mūra konstrukciju ar smilšakmenī kaltām detaļām un ķieģeļu krusta velvēm. Šinī Raunas pils būvniecības periodā celtniecības darbos daudz lietoti gan regulāri, gan profilēti māla kieģeli, jumtu segumam izmantoti māla kārniņi.