Konkursa dalībnikes - simtaminstrumentālists Mikus Bāliņš
Kāpēc pieteicies konkursam „Radīti mūzikai”?
Pieteicos, jo vēlos pārbaudīt savu spēju robežas, veicot pat visneparastākos un neierastākos uzdevumus, kas saistīti ar mūziku un manu specialitāti, arīdzan veikt sava veida izglītojošo funkciju attiecībā uz savu instrumentu, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju uzzinātu, kas ir sitaminstrumenti, kādi tie izskatās un cik daudzveidīgi tie var būt. Ceru iegūt maksimālu pieredzi šajā šovā gan kā mūziķis, gan kā cilvēks, protams, izbaudīt kokteilī samaisījušos konkurences un draudzības garu.
Kopš kura laika nodarbojies ar mūziku?
Kopš deviņu gadu vecuma sāku mācīties mūzikas skolā, bet, jau iedams bērnudārzā, dziedāju un dejoju.
Pirmās atmiņas saistībā ar mūziku.
Sēdēju mammas klavierstundās, kad vēl pat skolā nemācījos.
Kas virzīja izvēlēties ceļu mūzikā?
Vecāki, viņi ir mūziķi.
Kurā vecumā bija visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt mūzikas skolu?
Apmēram 12, 13, 14 gados...
Ja centies izvairīties no nodarbībām, kā to darīji?
Mēģināju izdomāt, ar ko esmu saslimis, lai tikai nebūtu jāiet.
Par ko apskaudi citus bērnus, kuriem nebija garu mēģinājumu?
Par to, ka viņi varēja brīvajā laikā doties ārā sportot un darīt visu, ko ierasti darīja pusaudži tajā vecumā.
Kurā vecumā saprati, ka mūzika ir tavs ceļš?
Iestājoties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.
Kas ir noteicis mūzikas instrumenta izvēli?
Vecāki. Arīdzan mana labā ritmiskā izjūta.
Kādu vēl instrumentu tu varētu izvēlēties?
Klarneti.
Elki vai piemēri izvēlētajā muzikālajā ceļā?
Martin Grubinger, Keiko Abe, Evelyn Glennie
Ko tev nozīmē tavs mūzikas instruments vai dziedāšana?
Mans mūzikas instruments ir veids, iespēja, kā es varu izpaust savas emocijas, sajūtas, domas...
Vai ir sapnis par labāku instrumentu, konkrētām meistarklasēm?
Gribētu satikt dzīvē Keiko Abi.
Ar ko kopā vēlētos uzstāties?
Ar Keiko Abi.
Kas tevi iedvesmo?
Mūzika.
Kas biedē?
Tas, ka mūsu dzīves, īpaši jauno paaudzi,
Kāpēc pieteicies konkursam „Radīti mūzikai”?
Pieteicos, jo vēlos pārbaudīt savu spēju robežas, veicot pat visneparastākos un neierastākos uzdevumus, kas saistīti ar mūziku un manu specialitāti, arīdzan veikt sava veida izglītojošo funkciju attiecībā uz savu instrumentu, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju uzzinātu, kas ir sitaminstrumenti, kādi tie izskatās un cik daudzveidīgi tie var būt. Ceru iegūt maksimālu pieredzi šajā šovā gan kā mūziķis, gan kā cilvēks, protams, izbaudīt kokteilī samaisījušos konkurences un draudzības garu.
Kopš kura laika nodarbojies ar mūziku?
Kopš deviņu gadu vecuma sāku mācīties mūzikas skolā, bet, jau iedams bērnudārzā, dziedāju un dejoju.
Pirmās atmiņas saistībā ar mūziku.
Sēdēju mammas klavierstundās, kad vēl pat skolā nemācījos.
Kas virzīja izvēlēties ceļu mūzikā?
Vecāki, viņi ir mūziķi.
Kurā vecumā bija visgrūtāk piespiest sevi apmeklēt mūzikas skolu?
Apmēram 12, 13, 14 gados...
Ja centies izvairīties no nodarbībām, kā to darīji?
Mēģināju izdomāt, ar ko esmu saslimis, lai tikai nebūtu jāiet.
Par ko apskaudi citus bērnus, kuriem nebija garu mēģinājumu?
Par to, ka viņi varēja brīvajā laikā doties ārā sportot un darīt visu, ko ierasti darīja pusaudži tajā vecumā.
Kurā vecumā saprati, ka mūzika ir tavs ceļš?
Iestājoties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.
Kas ir noteicis mūzikas instrumenta izvēli?
Vecāki. Arīdzan mana labā ritmiskā izjūta.
Kādu vēl instrumentu tu varētu izvēlēties?
Klarneti.
Elki vai piemēri izvēlētajā muzikālajā ceļā?
Martin Grubinger, Keiko Abe, Evelyn Glennie
Ko tev nozīmē tavs mūzikas instruments vai dziedāšana?
Mans mūzikas instruments ir veids, iespēja, kā es varu izpaust savas emocijas, sajūtas, domas...
Vai ir sapnis par labāku instrumentu, konkrētām meistarklasēm?
Gribētu satikt dzīvē Keiko Abi.
Ar ko kopā vēlētos uzstāties?
Ar Keiko Abi.
Kas tevi iedvesmo?
Mūzika.
Kas biedē?
Tas, ka mūsu dzīves, īpaši jauno paaudzi,
← previous | 19. from 300 | next → |