Cēsu pilsmuiža grāfu Zīversu dzimtai piederēja 140 gadus - no 1777.-1917.g.
Zīverss savu dzīvojamo pili cēla vecās ordeņpils vārtu vietā, saglabājot 1.stāvā bijušo vārtu velves un Lademahera torni, to vēlāk paaugstinot ar trešo un ceturto stāvu gotiskās formās (dzeguļi, arkāžu josliņa).
Tornim ir pagrabs, bet tā 1. stāvā ir pusapaļa telpa ar krusta velvi.
19.gs. vidū Zīverss ierīkoja pagrabā dziedinātavu ar dušu.
Tagad Jaunajā pilī ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija, kurā lielu interesi izraisa arheoloģisko izrakumu Sudrablietu zāle.
Zīverss savu dzīvojamo pili cēla vecās ordeņpils vārtu vietā, saglabājot 1.stāvā bijušo vārtu velves un Lademahera torni, to vēlāk paaugstinot ar trešo un ceturto stāvu gotiskās formās (dzeguļi, arkāžu josliņa).
Tornim ir pagrabs, bet tā 1. stāvā ir pusapaļa telpa ar krusta velvi.
19.gs. vidū Zīverss ierīkoja pagrabā dziedinātavu ar dušu.
Tagad Jaunajā pilī ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija, kurā lielu interesi izraisa arheoloģisko izrakumu Sudrablietu zāle.
← previous | 7. from 7 |