Neizmantotās iespējas - naudas trūkuma dēļ?

Iepriekš daudz esam rakstījuši par Rīgas mēra Nila Ušakova solījumiem - gan par veloinfrastruktūru [1], gan par ielu [2] un iekšpagalmu [3] remontiem. Tajos ar skaitļiem un faktiem pierādījām, ka Rīgas mērs mīl ļoti daudz solīt.

Aizvadītajā nedēļā publicētajā Re:Baltica pētījumā atklājās, ka visa šī solīšana nemaz nav bijusi tik nevainīga "Nu kā var nesolīt?" runāšana. Kā izrādās šādiem solījumiem un citiem pozitīviem stāstiem Ušakovs iegulda milzīgas summas, kas pēdējos trīs gados mērāmas kopumā 8 miljonos eiro.

Lai labāk apjaustu, ko trīs gados Rīgas mērs varēja izdarīt ar šādu naudas summu, ja būtu strādājis rīdzinieku labā, kā piemēru ņemsim jau gadiem Rīgā sasāpējušo veloinfrastruktūras jautājumu. Visvairāk Rīgā pietrūkst savienota veloinfrastruktūras tīkla un maģistrālo velosavienojumu uz apdzīvotākajām Rīgas apkaimēm. Tāpat liela problēma ir velosipēdu novietošanas jautājums - velonovietnes.

Kā izrādās, ar 8 miljoniem eiro šīs problēmas lielā mērā varēja atrisināt. Ja rēķina pēc vidējām veloinfrastruktūras izmaksām, tad par šo naudu varēja izbūvēt gan pilnvērtīgus veloceļus uz Iļģuciemu, Āgenskalnu, Sarkandaugavu, Purvciemu, Pļavniekiem un Ķengaragu, kā arī tos visus savienot kopējā tīklā pilsētas centrā ar velojoslām. Papildus tam būtu iespējams ierīkot arī velonovietnes vismaz 12 000 velosipēdiem.

Tā vietā Rīgas mērs izvēlējās veidot sev spožu viltus tēlu, radot iespaidu, ka pilsētā viss notiek kā pienākas, gadu no gada atkārtojot vienus un tos pašus solījumus.


1] http://pilsetacilvekiem.lv/lv/nila-usako…

[2] http://pilsetacilvekiem.lv/lv/nila-usako…
[3] http://pilsetacilvekiem.lv/lv/nila-usako…