Piesta.lv

Response:
Senie galli esot sajaukuši dzīvnieku taukus un koku pelnus un ieguvuši mazgājošu līdzekli sapo. Vai nu galli izpauduši šo atkājumu pasaulei, vai citviet abas šīs vielas savienotas bez viņu palīdzības, bet ziepes no lapkoku sārma iegūtas daudzviet pasaulē. Mūsdienās ziepju ieguvei izmanto nevis no pelniem izskalotu sārmu, bet koncentrētus elektrolīzē iegūtus sārmus jeb hidroksīdus. Ikdienā ar ziepēm saprot virsmaktīvas vielas cietu gabaliņu vai viskozu šķidrumu izskatā. Cietās iegūst, izmantojot nātrija sārmu, šķidrās – kālija sārmu. Ja cietas ziepes ir caurspīdīgas – procesā ir izmantots kāds nātrija kristālu šķīdinātājs, piem., etanols, izopropilspirts u.c.

Pārziepošanās reakcija mēdz notikt kā dabā, tā cilvēka ietekmē. Pārziepošanās jeb tauku hidrolīzes ķīmiskās reakcijas būtība tiek apgūta vidusskolas 12.klasē: sārms ierosina ķīmisku reakciju, kas ļauj sajaukt divas vielas, kuras pašas nesavienojas – eļļu un ūdeni. Kad taukus un eļļas veidojošie triglicerīdi jeb taukskābes izreaģē ar visām sārma molekulām, process ir pabeigts un izveidojas divas daļas ziepju (kas ķīmiski ir lielmolekulāru taukskābju sāļi) un viena daļa glicerīna. Ziepes ir viela ar divējādu dabu, un šo dabu mēs izmantojam mazgājoties: tās gan atgrūž ūdeni un saista eļļu (t.i., saķer un sadala netīrumus), gan atgrūž eļļu un saista ūdeni (ienes netīrumu daļiņas ūdenī, ko izmantojam aizskalošanai). Savukārt glicerīns ir dabīgs pārziepošanās papildprodukts – kā papildus bonuss; tas saista vidē esošo ūdeni un palīdz mitrināt ādu.