PIEBALGI & PIEBALGI
Dzimta, ģints (lat. gens, gentis, no sengr. γένος, genos; - angl. family, kin, vāc. Geschlecht, kr. род) - asinsradinieku grupa, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci.
Piebalga
Piebalgas pilsnovads (latīņu: Prebalge) pirmo reizi rakstos pieminēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā. 1318. gadā minēta arhibīskapa Piebalgas pils, 1340. gadā uzcēla mūra pili. 1530. gadā Piebalgas pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām. No 1599. gadā Piebalgas pilsmuižu pārvaldīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivads Macejs Dembinskis (Dembinski). 1688. gada Zviedru Vidzemes arklu revīzijā minēts, ka pils vairs nav apdzīvota, tās zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I 1711. gadā abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls loģisks vai tīri dialoģisks,
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.
Es neteiktu neko, ja es dzīvotu Šveicē -
Aiz Alpu kalniem paslēpušies.
Mēs ražotu pulksteņus latviskiem rakstiem
Un jāņu sieru lieliem caurumiem.
Vēl labāk, ja mēs dzīvotu dienvidu salās,
Kur tūristi apmeklētu.
Tiem pārdotu krelles no pelēkiem zirņiem
Un pašbrūvētu alu pudelēs.
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls taktisks, vai daudziem tīri praktisks,
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.
Es neteiktu neko, ja mums pieaugums būtu
Virs divi simts miljonam,
Tad mēs aizmirstu klauvēt pie aizslēgtām durvīm,
Tās izceltu ar visām stenderēm.
Vēl labāk, ja mums sanāktu astoņi simts miljons,
Tad rēķinus nokārtotu.
Un visiem, kas bāzuši kājas mums priekšā
Mēs atbāzīsim kājas atpakaļ.
Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls loģisks vai tīri dialoģisks,
Bet vairāk mēs nevaram būt.