Iekopets no Tukuma dzivnieku patversmes.

No dzīves izstumtie- slimi un pamesti, bet ko lai viņi dara?! Ja viņi netiktu atrasti laicīgi kādā malkas šķūnītī, tad viņu dzīve būtu nožēlojama. Kaķēni ir slimi, jo viņiem ir ādas sēnīte. Pagaidām to tik ļoti nevar ievērot, bet ja laikā netiktu sniegta palīdzība, tad viņi būtu puspliki un nokasījušies, parasti šādus dzīvniekus ieraugot, cilvēks novēršas riebumā un izjūt bailes, ka tik kaut kas nepielīp, kādam ir vēlēšanās iespert tādam ar kāju utt. Tādā veidā dzīvnieki kļūst par upuriem. Ja viņi būtu „ielas kaķi”, tad viņus nevarētu paņemt rokās, bet šie tik murrā un glaužas pie rokām. Šādi slimi dzīvnieki, protams, ir liels apgrūtinājums patversmē, jo viņi ir jāizolē, lai neaplipina pārējos, zāles, kuras tiem jālieto ir dārgas un ilgstoši lietojamas. Un atkal pārmetumi, kādēļ tādi jāārstē un kam tādi vajadzīgi, tikai apskatot pa gabalu šos nelaimīgos mazulīšus, lūdz ūdeni, lai rokas nomazgātu... Bet kur te viņu vaina, to ka piedzimuši un nav vajadzīgi un ir kaķi?! Nu jau arī man smagi ap sirdi, jo kad eju mazos smērēt un zāles dod saku, ka eju uz leprozoriju, jo visiem tāda panika no šiem kaķiem...