Bio
Pēc leģendārās grupas Jumprava darbības pārtraukšanas 1991. gadā Aigars Grāvers aktīvi pievēršas darbam skaņu ierakstu studijā 4-atā, kur uz dziesmas ieskaņojumu ierodas nevienam nepazīstamais dziedātājs Normunds Pauniņš. Pēc dziesmas Dejas sapnī ieraksta Grāvers, saklausījis labu vokālo materiālu, aicina Pauniņu uz sadarbību. Tāpat bez grupas tobrīd ir jumpravietis Aigars Krēsla, kas labprāt atsvaidzina savu bundzinieka prasmi, atliek atrast trūkstošos mūziķus. Izvēle apstājās uz līdzšinējo Ģenerāļa Burta basģitāristu Aldi Miodli, savukārt taustiņinstrumentālists Ivars Makstnieks jau 16 gadu vecumā spēlējis ansamblī Vaidava, tad sekoja Linga un Aurora. Mācoties Ventspils mūzikas koledžā, viņš ir iepazinies ar dzejnieku Ivaru Kurpnieku, un top ansamblītis Pastors - īslaicīgs sintīpopa pasākums, ko laimējās dzirdēt arī Bilžu apmeklētājiem 1990. gadā. Vasarā Makstnieks iepazīstas ar Grāveru, un seko uzaicinājums - piedalīties Otrā Pusē. Līdz ar to pats Grāvers atšķirībā no Jumpravas Otrajā pusē spēlē ģitāru, galvenā dziedātāja lomu atvēlot Pauniņam.
Visai neparasti, ka jaundibinātā vienība savu karjeru sāk ar Vislatvijas koncertturneju 1992. gadā, kuras reklāmai labi kalpo Grāvera un Krēslas vārdi un muzikālā pieredze. Tiek ieskaņotas četras dziesmas studijā 4-atā, to vidū One un Vējš, kur līdervokāls paliek Grāvera ziņā. Negaidot tā paša gada rudenī viņš grupu pamet, turpmāk dodot priekšroku savai jaunizveidotajai vienībai - dubultduetam Bāze 7. Grāveram seko Krēsla, un Otra Puse turpina jaunā sastāvā, no iepriekšējā saglabājoties tikai Pauniņam un Makstniekam. Viņiem palīgos nāk bundzinieks Mārtiņš Linde (Parks, F.Art, Arhīvs, vēlāk - Time After Time) un Akača ģitārists Arnolds Kārklis, kas 1993. gadā apmeties uz dzīvi Latvijā. Taču spēkus grupa atgūst ļoti lēni, notiek nemitīga basista meklēšana, tomēr 1993. gada vasarā Otra Puse dodas koncertēt Stokholmā un Norkopingā, kur top dziesmas Vēstules ieraksts. Tā izrādās par vienu no populārākajām melodijām nākošajā gadā Latvijā, Mikrofona aptaujā iekļūstot 9. vietā. Top vēl citu dziesmu ieskaņojumi RSIS Tāļa Timrota režijā, līdz 1995. gada martā klajā nāk Otras Puses izlase Pēc lietus. Tās programmas lielāko daļu aizpilda pirmā sastāva kompozīcijas, kad grupā spēlēja Grāvers, Krēsla un Miodle. Prezentācijas koncertā basu spēlē Gints Saulītis, un 1995. gada jūnijā Otra Puse dodas Minsteri, lai spēlētu balli turienes ģināzijas izlaidumā. Gada nogalē studijā tiek ierakstītas trīs jaunas dziesmas Enģelis, Rīts un Tev tuvoties, tām vēlāk parādoties dažādās izlasēs.
1996. gadā Otra Puse ciemojas Kopenhāgenā, festivāla Art Genda ietvaros, šoreiz izpalīdzot basistam Ingaram Viļumam (Time After Time, Prāta Vētra). Šajā gadā Makstnieks nodibina ierakstu studiju Elko, aizraudamies ar producenta darbu, bet Pauniņš pēc grupas pēdējā koncerta Bildēs ‘97 pārceļas uz Londonu. Tur viņam parādās jauna aizraušanās – dīdžejošana, un nu jau sešus gadus Normunds kā DJ Norsky sastopams Rīgas klubā Nautilus. Savukārt Ivars Makstnieks startē kā producents un aranžētājs, sadarbojoties ar vairākiem mūziķiem un aranžē arī Zigmara Liepiņa vecos hitus albumā Vēl ir laiks (1998). 1999. gadā Ivars un Normunds ar Otras Puses nosaukumu kāpj uz skatuves Valmieras rokfestivālā, taču tā ir visai sintētiska deju mūzika, tāla no agrīnās romantikas.
Iet gadi, dzimst vēlme pēc kopīgas muzicēšanas un mūziķi pēc pārdomu brīža paliek pie vecā labā nosaukuma Otra Puse. Un šī arī ir viņu muzikālās biogrāfijas otra puse, jo pirmā noslēdzās 1997. gadā, bet nu Normunds Pauniņš, Ivars Makstnieks un Gints Saulītis grasās sevi pieteikt ar jaunu sparu. Pirmais solis gan ir dziesmu izlase, kas savulaik izdota tikai kasetē. Programma papildināta ar vienu jaunu dziesmu Ieskaties un hita Pēc Lietus remiksu. Bet jau pavasarī plānots izdot pilnīgi jaunu studijas albumu, kura dziesmās (joprojām ar Ivara Kurpnieka dzeju!), protams, saglabāsies Otrai Pusei raksturīgā lirika, tikai tagad jau rafinētākā tvērumā, kāds raksturīgs nobriedušiem māksliniekiem..
Visai neparasti, ka jaundibinātā vienība savu karjeru sāk ar Vislatvijas koncertturneju 1992. gadā, kuras reklāmai labi kalpo Grāvera un Krēslas vārdi un muzikālā pieredze. Tiek ieskaņotas četras dziesmas studijā 4-atā, to vidū One un Vējš, kur līdervokāls paliek Grāvera ziņā. Negaidot tā paša gada rudenī viņš grupu pamet, turpmāk dodot priekšroku savai jaunizveidotajai vienībai - dubultduetam Bāze 7. Grāveram seko Krēsla, un Otra Puse turpina jaunā sastāvā, no iepriekšējā saglabājoties tikai Pauniņam un Makstniekam. Viņiem palīgos nāk bundzinieks Mārtiņš Linde (Parks, F.Art, Arhīvs, vēlāk - Time After Time) un Akača ģitārists Arnolds Kārklis, kas 1993. gadā apmeties uz dzīvi Latvijā. Taču spēkus grupa atgūst ļoti lēni, notiek nemitīga basista meklēšana, tomēr 1993. gada vasarā Otra Puse dodas koncertēt Stokholmā un Norkopingā, kur top dziesmas Vēstules ieraksts. Tā izrādās par vienu no populārākajām melodijām nākošajā gadā Latvijā, Mikrofona aptaujā iekļūstot 9. vietā. Top vēl citu dziesmu ieskaņojumi RSIS Tāļa Timrota režijā, līdz 1995. gada martā klajā nāk Otras Puses izlase Pēc lietus. Tās programmas lielāko daļu aizpilda pirmā sastāva kompozīcijas, kad grupā spēlēja Grāvers, Krēsla un Miodle. Prezentācijas koncertā basu spēlē Gints Saulītis, un 1995. gada jūnijā Otra Puse dodas Minsteri, lai spēlētu balli turienes ģināzijas izlaidumā. Gada nogalē studijā tiek ierakstītas trīs jaunas dziesmas Enģelis, Rīts un Tev tuvoties, tām vēlāk parādoties dažādās izlasēs.
1996. gadā Otra Puse ciemojas Kopenhāgenā, festivāla Art Genda ietvaros, šoreiz izpalīdzot basistam Ingaram Viļumam (Time After Time, Prāta Vētra). Šajā gadā Makstnieks nodibina ierakstu studiju Elko, aizraudamies ar producenta darbu, bet Pauniņš pēc grupas pēdējā koncerta Bildēs ‘97 pārceļas uz Londonu. Tur viņam parādās jauna aizraušanās – dīdžejošana, un nu jau sešus gadus Normunds kā DJ Norsky sastopams Rīgas klubā Nautilus. Savukārt Ivars Makstnieks startē kā producents un aranžētājs, sadarbojoties ar vairākiem mūziķiem un aranžē arī Zigmara Liepiņa vecos hitus albumā Vēl ir laiks (1998). 1999. gadā Ivars un Normunds ar Otras Puses nosaukumu kāpj uz skatuves Valmieras rokfestivālā, taču tā ir visai sintētiska deju mūzika, tāla no agrīnās romantikas.
Iet gadi, dzimst vēlme pēc kopīgas muzicēšanas un mūziķi pēc pārdomu brīža paliek pie vecā labā nosaukuma Otra Puse. Un šī arī ir viņu muzikālās biogrāfijas otra puse, jo pirmā noslēdzās 1997. gadā, bet nu Normunds Pauniņš, Ivars Makstnieks un Gints Saulītis grasās sevi pieteikt ar jaunu sparu. Pirmais solis gan ir dziesmu izlase, kas savulaik izdota tikai kasetē. Programma papildināta ar vienu jaunu dziesmu Ieskaties un hita Pēc Lietus remiksu. Bet jau pavasarī plānots izdot pilnīgi jaunu studijas albumu, kura dziesmās (joprojām ar Ivara Kurpnieka dzeju!), protams, saglabāsies Otrai Pusei raksturīgā lirika, tikai tagad jau rafinētākā tvērumā, kāds raksturīgs nobriedušiem māksliniekiem..
