Pateicoties brīvprātīgiem dzīvnieku glābējiem, kuri bieži (bet ne vienmēr) apvienojušies dzīvnieku aizsardzības biedrībās, jēdziens ‘’pagaidu mājas’’ arī Latvijā kļūst arvien pazīstamāks.
Pagaidu mājas dzīvniekam ir kā otrā piedzimšana, tajās viņš tiek aprūpēts, bieži vien atveseļots un, galu galā, pagaidu māju devējs viņam atrod jaunus saimniekus. Šādi veiksmes stāsti Latvijā noteikti būs vairāki tūkstoši, kaut gan oficiāla statistika nav veikta.
Dot pagaidu mājas ir katra cilvēka brīva izvēle, un, pieņemot savās mājās pamestu, klaiņojošu vai kādam lieku kļuvušu suni, kaķi, sesku vai citu mājdzīvnieku, jārēķinās, ka viņu nāksies kopt, bieži vien arī ārstēt un veltīt laiku daudz vairāk nekā normālā, socializētā vidē augušam mājas mīlulim. Tas tādēļ, ka šiem pamestajiem bieži vien jāmāca spēju uzticēties cilvēkam, jāapgūst elementāras lietas – prasīties ārā, vannoties, sadarboties ar cilvēku.
Pagaidu mājas dzīvniekam ir kā otrā piedzimšana, tajās viņš tiek aprūpēts, bieži vien atveseļots un, galu galā, pagaidu māju devējs viņam atrod jaunus saimniekus. Šādi veiksmes stāsti Latvijā noteikti būs vairāki tūkstoši, kaut gan oficiāla statistika nav veikta.
Dot pagaidu mājas ir katra cilvēka brīva izvēle, un, pieņemot savās mājās pamestu, klaiņojošu vai kādam lieku kļuvušu suni, kaķi, sesku vai citu mājdzīvnieku, jārēķinās, ka viņu nāksies kopt, bieži vien arī ārstēt un veltīt laiku daudz vairāk nekā normālā, socializētā vidē augušam mājas mīlulim. Tas tādēļ, ka šiem pamestajiem bieži vien jāmāca spēju uzticēties cilvēkam, jāapgūst elementāras lietas – prasīties ārā, vannoties, sadarboties ar cilvēku.
← previous | 5. from 21 | next → |