1944.gadā septembra beigās-oktobra sākumā notika Mores kauja. Tā bija viena no lielākajām 2.pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā

Mores kaujas stratēģiskais mērķis bija nodrošināt 18.armijas atkāpšanos no Igaunijas un nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Rīgas. 19.latviešu grenadieru divīzija atkāpās no Lubānas kaujas telpas un 25.septembrī ieņēma jau iepriekš sagatavotas pozīcijas Nītaures kaujas telpā. 19.latviešu grenadieru divīzija ieņēma 12km platu frontes iecirkni, kas stiepās cauri visam Mores pagastam. Tieši pret latviešu aizstāvēto frontes iecirkni tika raidīts galvenais uzbrukuma trieciens. 19.divīzija bija praktiski bez rezerves rezervē bija policijas bataljons, vāciešu daļas bija atkāpušās. Kaujā Vidzemē vācieši izrādīja vāju pretestību, to vienībās karavīru noskaņojums bija nomākts, kaujasspējīgākas bija tikai izlases daļas.

19.latviešu grenadieru divīzijas frontes iecirknī viena rota aizstāvēja 1 km platu frontes iecirkni. Sarkanā armija uzbruka ar vienu divīziju 1,4 km platā frontes iecirknī t.i vienai latviešu rotai nācās aizstāvēties pret uzbrūkošu divīziju tas nozīmē, ka pretiniekam bija 10 kārtīgs dzīvā spēka pārspēks, kā arī daudzkārtīgs pārsvars artilērijas, tanku un aviācijas. Ļoti sīvas kaujas notika pie Mazratnieku mājām netālu no Mores centra Līgatnes virzienā. Mazratnieku mājās aizsardzības pozīcijas ieņēma 3.rota. Rotas apbruņojumā bija 12 ložmetēji MG-42, karabīnes k-98, mašīnpistoles MP-40, pistoles, rokasgranātas, „tanku dūres” Panzerschrek, mīnas. Pastiprinājumā tika iedoti divi 7,5 kalibra prettanku lielgabali, bet tiem bija tikai brizantā munīcija kājnieku iznīcināšanai. Pret tankiem tika izmantotas „tanku dūres”. Sarkanajai armijai uz 1 km frontes līnijas bija 100 artilērijas stobri, tanki T-34, mīnmetēji, aviācija. Pulkveža A.F.Malenkova grāmatā „С боями к янтарнаму берегу” (Ar kaujām uz dzintara krastu) izdevn. Avots 1982 (30.lpp.) ir minēts vēl lielāks skaitlis: ”Galvenajos uzbrukuma virzienos korpusa artilērijas, mīnme