Stāsts nav tikai par VDR, Zersetzung metodi izmantoja visā PSRS un arī tagad izmanto Latvijā. Zersetzung ir cēlonis, kāpēc Latvijas skolās ir augstākais mobinga līmenis pasaulē – bērni ir sabiedrības spogulis. VDR Stasi arhīvus pārņēma VFR drošības dienesti un pieļāva Stasi arhīvu publicēšanu un izpēti, bet Latvijā Atmodu organizēja VDK darbinieki, kuri pat līdz šai dienai ir ar ietekmi mūsu valstī un rīkojas tā, lai VDK lietotās psiholoģiskā terora metodes noklusētu. Patiesībā šīs metodes tika lietotas tieši tāpat kā VDR. Plaši šajās darbībās tika iesaistīti arī VDK aģenti un to tīkli.
http://www.rts.ee/
Pagājušā gadsimta 70. gados sākās attiecību normalizācija starp sašķeltās Vācijas abām daļām. Atzīstot izveidojušās pēckara robežas, valstis nodibināja diplomātiskās attiecības, un drīz VDR tika uzņemta ANO. VDR vairs nebija izstumta no ārpolitikas un kļuva piesardzīgāka sākot pievērst uzmanību starptautiskajām normām un atbilstoši tām rīkojoties arī iekšēji. Valsts drošības ministrija (Ministerium für Staatssicherheit / Stasi) samazināja redzamo agresivitāti, ar kuru tā līdz šim vajāja un ieslodzīja cietumos un psihiatriskajās slimnīcās disidentus.
Mēģinot samazināt politiski ieslodzīto skaitu, bet neļaujot citādi domājošajiem kļūt pārāk aktīviem, 1976. gadā Stasi uzsāk sevišķi slepenu programmu Zersetzung, kuras nosaukums tiek tulkots kā "sadalīšanās" vai "biodegradācija", vai, lietojot šobrīd ierastos terminus, - psiholoģiskā varmācība, mobings. Ar klusām, ārēji neredzamām metodēm tika iznīcināta aktīvistu karjera, sagrauta viņu privātā dzīve un pati personība, panākts, ka bērni izturas savādi un noraidoši, pilnībā liedzot iespēju šai personībai pretdarboties. Varas iestādēm šajā darbā palīdzēja slepeno aģentu un informatoru armija, kuru skaits līdz 1975. gadam sasniedza 200 000, tas ir, 1% no valsts iedzīvotājiem.
Citāts no VDR Valsts drošības ministrijas instrukcijām Nr. 1/76:
“Apstiprinātās“ bioloģiskās noārdīšanās ”metodes ir:
• sistemātiska neslavas celšana, izplatot patiesus, pārbaudāmus vai arī nepatiesus, bet ticamus apmelojošus apgalvojumus.
• sistemātiska neveiksmju organizēšana darba un sociālajā dzīvē, lai iznīcinātu subjektu pašapziņu.
• mērķtiecīga uzskatu iznīcināšana, kas saistīta ar noteiktiem ideāliem un paraugiem, radot šaubas par viņu viedokļa pareizību.
• grupās un organizācijās radīt neuzticības, savstarpēju aizdomu un sāncensības atmosfēru, izmantojot dažu to locekļu psiholoģiski vājās vietas ... "
Personības iznīcināšanas metodes realizēja ar drošības dienestu aģentu tīklu palīdzību. Kas un kāpēc kļuva par informatoru/ aģentu? Šie cilvēki parasti vienojās par darījumu ar slepeno dienestu - nevis bailēs no atteikuma iespējamām sekām, bet visa veidu prēmiju dēļ. Tie ietvēra "imunitāti" pret kriminālvajāšanu, nozieguma izdarīšanas gadījumā, dažādiem naudas un materiāliem ieguvumiem.
Dažos gadījumos kandidāti tika pievilināti, ka piedalās cēlā un varonīgā valsts aizstāvēšanas misijā – līdzīgi kā filmu varoņi aģenti 007. Drošības dienesti varēja izmantot spiedienu, iebiedēšanu un šantāžu - it īpaši, ja runa bija par tuvākajiem “objektu” radiniekiem. Informators ne vienmēr bija cilvēks no ārpuses - ļoti bieži ziņoja un izspiegoja tie, kas bija daudzus gadus tepat blakus – paziņas, tuvākie draugi un pat ģimenes locekļi .
Kā kontrolēja un arī tagad Latvijā kontrolē sabiedrību, lai to uzturētu apātisku, vienāldžigu, neticīgu un bailīgi rīkoties - uzturētu šašķeltu. Ja mēs runājām par aktīvistu grupu, viena no domubiedru atdalīšanas (sagraušanas) metodēm bija nepatiesas vai patiesas informācijas izplatīšana, kas varētu izraisīt konfliktu kolektīvā. Iemesls varēja būt pilnīgi jebkurš - viedokļu atšķirība par politiku, filozofiju vai reliģiju, dažāds organizācijas locekļu bagātības līmenis, starppersonu attiecības.
Vēl viens veids bija un ir iesūtīt grupā personu, kurai bija jādod ieguldījums grupas darbibas destabilizācijā: svarīgu dokumentu zaudēšana, "misiju" izgāšanās, grupas dalībnieku provokācija uz agresīvām darbības metodēm. Bieži vien aktīvistu grupas savās rindās labprāt pieņēma jaunpienācējus, kuri izteica vēlmi palīdzēt. Tas palīdzēja gadījumos, ja bija nepieciešams izolēt dažādas grupas viena no otras, novēršot to iespējamo sadarbību. To varēja panākt ar tām pašām metodēm, ar kurām tika izraisīts konflikts kolektīvā.
Gadījumā, ja bija nepieciešams neitralizēt atsevišķus disidentus, uzsvars tika un tiek likts uz viņu pašapziņas iznīcināšanu un emocionālā stāvokļa graušanu. Tika izplatītas baumas par "objektu", kas sabojā tā reputāciju. Tas varēja būt jebkas: sākot ar netradicionālu dzimumorientāciju un laulības pārkāpšanu līdz profesionālai nepiemērotībai.
Latvijas Republikas drošības dienestus izveidoja bijušie VDK darbinieki un šīs pašas metodes pārnesa arī uz “neatkarīgās” Latvijas drošības dienestiem. Un līdz ar to var arī izdarīt secinājumus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji, redzot, ka valsts iet bojā, grimst miljardu lielo