Bio
Kāsis
1984. gada 26. maijs... Gandrīz pilnīgi parastā Padomju Latvijas ģimenē piedzima pirmais dēls. Pirmie dzīves gadi aizrit nelielā ciemā 10 km attālumā no Jelgavas. Skolas gaitas uzsācis Līvbērzes pamatskolā. Vienīgie priekšmets, kas Kasparam padevās bez īpaša piepūles, bija vizuālā māksla. Jau no pamatskolas viņu pavada nepārliecinātība par saviem spēkiem, jo citiem taču viss padevās labāk.
Tā kā Kaspara māte bijā bērnudārza audzinātāja, bet tēvs ticēja Dieva eksistencei, šajā ģimenē nekad netika pacelta roka pret bērniem. Josta bija tikai, lai turētu tēva bikses uz gurniem...
1995. gadā ģimene pārvācās uz dzīvi Jelgavā. Pēc pēdējā pašnāvības mēģinājuma ģimeni spiest pamest tēvs. Mātei parādās jauns draugs, kurš veiksmīgi iedzīvojas ģimenē.
Pēc pusgada izrādās , ka šis vīrietis ir nelabojams alkoholiķis. 1996. gadā pēc Kaspara vecvecmātes nāves, vīrietis pārceļas uz pastāvīgu dzīvi mājā, kas atstāta mantojumā.
Turpmāko 4 gadu laikā Kaspars sāk iepazīt „monētas ” nosūbējušo pusi. Mātes raudāšana vairākas reizes nedēļa kļūst par neatņemamu sastāvdaļu. Strīdi, bļaušana un pat cīņas starp māti un iereibušo civilvīru nav nekāds retums. Šajā laikā rodas stingra nostāja, ka alkohols izraisa tikai negatīvas emocijas, un viņam pat nerodas minimāla interese pamēģināt grādīgo dziru! Līdz ar to pamatskolas pēdējos gados viņam praktiski nav draugu, jo pārējie atsakās pieņemt viņu kā savējo. Līdz ar to viņu aizvien mazāk spēj ietekmēt vienaudžu viedoklis.
1998. gadā Kaspara rokās nonāk kāda hip hop mūzikas izlase, kura paša plauktā bija „nogulējusi” 2 gadus un tā arī ne reizi nebija atskaņota. Tad arī sita tā stunda... tajā izlasē bija viss pēdējos gados piedzīvotais. Tur bija naids, agresija, sāpes... Tā bija mūzika, kuru neklausījās viņa vienaudži... Hip hop mūzika...
Kad 2000. gadā šo mūzikas stilu izdzirdēja latviešu valodā, vēlme radīt ko līdzīgu bija neveldzējama, jo tas varētu būt arī veids, kā izteikt protests pret sabiedrības slāni, kurā viņš dzīvo. Tikai iespējas realizēt savas vēlmes bija vairāk nekā niecīgas. Pirmkārt zināšanas par mūziku bija tikai tik, cik ieliek katrā pamatskolniekā. Otrkārt, pat, ja būtu bijušas zināšanas, tās nebija kā realizēt. Treškārt, iestāšanās arodskolā, kurā sākotnējā attieksme viņa radošās izteiksmes veidu bija vairāk nekā nicinoša. Bet, kas meklē, tas atrod!!! Pirmais pavērsiens bija iespēja no tantes, kas nelielā baznīcelē spēlēja, ik pa brīdim aizņemoties sintezatoru. Laiks, kas tika pavadīts, neatejot no taustiņiem, noteikti mērāms nedēļās. Ar tā palīdzību kasetē ierakstīja kaut ko līdzīgu hip hop mūzikai. 2001. bijušais mūzikas skolotājs neatteicās palīdzēt uztaisīt pirmo mīnusu. 2001. gada beigu posmā kopā ar vēl diviem censoņiem izveido grupu Mītava. Šajā laikā viņu draugi, pat ģimenes locekļi, sāk saukt par Kāsi. Šim pseidonīmam, kas atvasināts no viņa vārda, Kāsis piešķir arī dziļāku nozīmi. Latviešu valodā šim vārdam ir vairākas nozīmes. Tad nu, apvienojot gan negatīvās, gan pozitīvās šī vārda nozīmes, rodas Kāsis ar lielo burtu.
Sākotnēji mūzika tika radīta uz vienkāršām samplu programmām interneta salonos. Kad radās iespēja iegādāties savu datortehniku pavērās jaunas iespējas.... Bet zināšanu trūkums neļauj veidot savu mūziku īpaši augstā līmenī...
Ja kāds jautā, kāds tad ir Kāša vēstījums, tad šeit var atbildēt samērā īsi. Uz epikas pamata rakstītie teksti vēsta par situāciju, interesēm, problēmām, kas ieskauj tos cilvēkus, kuri ir tiešā viņa tuvumā, kā arī pašu. Pārsvarā tās ir sociāla rakstura tēmas... Stāstot par savu negatīvo pieredzi, viņš bieži vien it kā jautā klausītājam:” Vai tu arī tā gribi??? Vai tas tevi apmierina!?”
1984. gada 26. maijs... Gandrīz pilnīgi parastā Padomju Latvijas ģimenē piedzima pirmais dēls. Pirmie dzīves gadi aizrit nelielā ciemā 10 km attālumā no Jelgavas. Skolas gaitas uzsācis Līvbērzes pamatskolā. Vienīgie priekšmets, kas Kasparam padevās bez īpaša piepūles, bija vizuālā māksla. Jau no pamatskolas viņu pavada nepārliecinātība par saviem spēkiem, jo citiem taču viss padevās labāk.
Tā kā Kaspara māte bijā bērnudārza audzinātāja, bet tēvs ticēja Dieva eksistencei, šajā ģimenē nekad netika pacelta roka pret bērniem. Josta bija tikai, lai turētu tēva bikses uz gurniem...
1995. gadā ģimene pārvācās uz dzīvi Jelgavā. Pēc pēdējā pašnāvības mēģinājuma ģimeni spiest pamest tēvs. Mātei parādās jauns draugs, kurš veiksmīgi iedzīvojas ģimenē.
Pēc pusgada izrādās , ka šis vīrietis ir nelabojams alkoholiķis. 1996. gadā pēc Kaspara vecvecmātes nāves, vīrietis pārceļas uz pastāvīgu dzīvi mājā, kas atstāta mantojumā.
Turpmāko 4 gadu laikā Kaspars sāk iepazīt „monētas ” nosūbējušo pusi. Mātes raudāšana vairākas reizes nedēļa kļūst par neatņemamu sastāvdaļu. Strīdi, bļaušana un pat cīņas starp māti un iereibušo civilvīru nav nekāds retums. Šajā laikā rodas stingra nostāja, ka alkohols izraisa tikai negatīvas emocijas, un viņam pat nerodas minimāla interese pamēģināt grādīgo dziru! Līdz ar to pamatskolas pēdējos gados viņam praktiski nav draugu, jo pārējie atsakās pieņemt viņu kā savējo. Līdz ar to viņu aizvien mazāk spēj ietekmēt vienaudžu viedoklis.
1998. gadā Kaspara rokās nonāk kāda hip hop mūzikas izlase, kura paša plauktā bija „nogulējusi” 2 gadus un tā arī ne reizi nebija atskaņota. Tad arī sita tā stunda... tajā izlasē bija viss pēdējos gados piedzīvotais. Tur bija naids, agresija, sāpes... Tā bija mūzika, kuru neklausījās viņa vienaudži... Hip hop mūzika...
Kad 2000. gadā šo mūzikas stilu izdzirdēja latviešu valodā, vēlme radīt ko līdzīgu bija neveldzējama, jo tas varētu būt arī veids, kā izteikt protests pret sabiedrības slāni, kurā viņš dzīvo. Tikai iespējas realizēt savas vēlmes bija vairāk nekā niecīgas. Pirmkārt zināšanas par mūziku bija tikai tik, cik ieliek katrā pamatskolniekā. Otrkārt, pat, ja būtu bijušas zināšanas, tās nebija kā realizēt. Treškārt, iestāšanās arodskolā, kurā sākotnējā attieksme viņa radošās izteiksmes veidu bija vairāk nekā nicinoša. Bet, kas meklē, tas atrod!!! Pirmais pavērsiens bija iespēja no tantes, kas nelielā baznīcelē spēlēja, ik pa brīdim aizņemoties sintezatoru. Laiks, kas tika pavadīts, neatejot no taustiņiem, noteikti mērāms nedēļās. Ar tā palīdzību kasetē ierakstīja kaut ko līdzīgu hip hop mūzikai. 2001. bijušais mūzikas skolotājs neatteicās palīdzēt uztaisīt pirmo mīnusu. 2001. gada beigu posmā kopā ar vēl diviem censoņiem izveido grupu Mītava. Šajā laikā viņu draugi, pat ģimenes locekļi, sāk saukt par Kāsi. Šim pseidonīmam, kas atvasināts no viņa vārda, Kāsis piešķir arī dziļāku nozīmi. Latviešu valodā šim vārdam ir vairākas nozīmes. Tad nu, apvienojot gan negatīvās, gan pozitīvās šī vārda nozīmes, rodas Kāsis ar lielo burtu.
Sākotnēji mūzika tika radīta uz vienkāršām samplu programmām interneta salonos. Kad radās iespēja iegādāties savu datortehniku pavērās jaunas iespējas.... Bet zināšanu trūkums neļauj veidot savu mūziku īpaši augstā līmenī...
Ja kāds jautā, kāds tad ir Kāša vēstījums, tad šeit var atbildēt samērā īsi. Uz epikas pamata rakstītie teksti vēsta par situāciju, interesēm, problēmām, kas ieskauj tos cilvēkus, kuri ir tiešā viņa tuvumā, kā arī pašu. Pārsvarā tās ir sociāla rakstura tēmas... Stāstot par savu negatīvo pieredzi, viņš bieži vien it kā jautā klausītājam:” Vai tu arī tā gribi??? Vai tas tevi apmierina!?”
