Ikdienā mēs nepamanām, cik skaistā vietā dzīvojam un cik jauki cilvēki mums apkārt. Jānāk vienam, šai gadījumā Inārai Šteinbergai, lai savācot kopā stāstus no teiku pasaules, no novada pagastu vēstures annālēm (pasmeltām no izgājušu laiku avīzēm un žurnāliem), atklātu, cik bagāta ar valodu, ar stāstiem, ar notikumiem ir bijusi Blīdenes, Brocēnu, Cieceres, Gaiķu, Remtes un tiem klāt pieguļošo pagastu dzīve. Dažkārt skarba, dzīves prozas piepildīta, dažkārt ar komisma un joku pieskaņu, bet noteikti saistoša.
Šī nav vēstures mācību grāmata, sadalīta obligātos paragrāfos un aptveroša no A līdz Z, tie drīzāk ir brīnumaini vai ne tik brīnumaini, bet spilgti uzplaiksnījumi, kuros ne tikai vietējie ļaudis, bet visi Latvijai piederīgie var ieraudzīt teiksmainu un pagājībā aizmirstu, bet nu no jauna uzceltu vietu, lietu un cilvēku darbu atspīdumus. Kurzemnieki katrs uz sava novada vai pagasta vērtību izcelšanu pēdējās desmitgadēs ir bijuši sevišķi naski. Lai minam lielisko Laimdotas Junkaras apkopojumu “Ugāles pagasta stāsti: fakti, vietvārdi, teikas, atmiņas” (2009), krājumu “Vecās māmuliņas dziesmu pūrs Zlēkstendē” (2008), Mirdzas Birznieces “Aizpute” (2004) un “Lejaskurzemes teikas, nostāsti un spoku stāsti” (2006), Artura Antonija “Ar arklu un zobenu sentēvu kalnainajos līdumos” (par Priekules novadu; 2006), ASlfrēda Lejas “Kāda danga Kurzemē” (2006), folkloristes Māras Vīksnas sakārtoto “Sveicināti Saldū! Saldus novada folklora” (2010), apjomīgo kolektīvo pētījumu “Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība” (2013) utt. Nu šīm grāmatām godam piepulcēsies arī Brocēnu novada grāmata “Toreiz…”

http://www.managramata.lv