Labdien!
Mēs nezinām savu vārdu
Kādreiz mums bija māja, saimnieks un silta būda. Tagad mums nav saimnieka un mammas arī nav …Jotur, kur mēs iedzimam, , nemīl mazus kucēnus. Mūs atņēma mammai un ielika kastē. Nepazīstama smaka..Bail…un ļoti, ļoti auksti.... Lai izdzīvot mēs cieši saspiedamies. Kucēna dzīve - tā ir tik maza un trausla, un iznīcināt to ir viegli…
Ziniet, ka suns - tas ir vienīgais, uz zemes, kas jūs mīl vairāk nekā sevi. Mēs esam ļoti uzticami…
Tā jau ir - mēs jūs mīlam, aizsargājam un aizstāvam, un neko negaidam pretī…saimnieks - mums tas ir patssvarīgākais, viņu neizvēlējās.
Ieskaties mūsu actiņās! TAS CER UZ Ziemassvētku brīnumu !!!