Līgatnes upe

Līgatne

Frype user
Created: Mar 16 2010 20:31

Līgatne ir Latvijas viskalnainākā pilsēta, kas savu vārdu ieguvusi no Latvijā straujākās Līgates (tagad Līgatnes) upes (upes kritums 5,7 km), kuru vēlāk valodnieki pārdēvējuši par Līgatni. Roma stāv uz 9 kalniem, bet Līgatne uz 5 – Spriņģu kalns, Rīgas kalns, Skolas kalns, Plūču un Remdenkalns.
Līgatnes papīrfabrika ir vecākais rūpniecības uzņēmums Latvijā, kas vēl joprojām darbojas ar vēsturiskām un senlaicīgām papīrmašīnām. Šajā fabrikā ir iespiestas Krievijas Ģenerālštāba kartes, Igaunijas nauda un īpašs papīrs Tuvo Austrumu arābu šeihu vajadzībām. Pirmskara Latvijā te ražoja ap 100 dažādu papīra šķirņu.
19.gs. papīrfabrikas Strādnieku barakas bija viens no vismodernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā. Katram strādniekam bija bezmaksas dzīvoklis ar vienu apgaismotu istabu un atsevišķu ieeju, katram bija 2 nelieli dārziņi – pie mājas augļu dārzs, tālāk – sakņu dārzs. Šo cilvēku bērniem tika nodrošināta pamatizglītība, ārsta pakalpojumi un zāles par brīvu.
Līgatnes mācību un dabas parkā – apskates un novērošanas aplokos mīt Latvijai raksturīgākie dzīvnieki un putni: mežacūkas, stirnas, staltbrieži, aļņi, lāči, vilki, lūši, jenotsuņi, pūces, ūpji, arī iespaidīgie sumbri, jo sensenā pagātnē sumbri ir apdzīvojuši šo ģeogrāfisko rajonu. (Attālums no rehabilitācijas centra ‘’Līgatne’’ aptuveni 5 km)
Pāris kilometru attālumā no rehabilitācijas centra ‘’Līgatne’’ ir unikāli dabas objekti: Ķūķu klintis un Zvārtes iezis.
Līgatnē pāri Gaujai ir vienīgā darbojošās pārceltuve Latvijā!
360 miljonu gadu veci devona laikmeta iežu atsegumi nav vienīgie, kas vērojami Latvijā, bet arī šeit, Līgatnē, mums ir iespējams ar roku pieskarties prātam neaptveramiem aizlaikiem un, ja palaimējas, atrast gabaliņu no bruņu zivs.
Līgatnes mākslīgās alas –Lustūzis, Ānfabrikas klintis, Remdenkalns.
Lustūzis ir no vienas vietas sacaurumots ar pagrabiem 2 rindās, šeit ir ierīkoti gan pagrabi, gan garāžas.
Ānfabrikas klints ir pilnīgi vertikāla, 16,5 m augsta siena, kas ar savām iekaltajām durvīm atgādina vecu cietoksni. Vislielākais šāds pagraba gaņģu veidojums ir Remdenkalnā – pagraba eja ietiecas 56 m kalna pazemē. Bet 28 pagrabi kā atsevišķas celles veido 205 m eju kopgarumu. Agrākajos laikos par viena pagraba izkalšanu ir maksājuši 5 zelta rubļus.