Līču-Laņģu klintis

Līču -Laņģu klintis.

Astra
Created: Mar 16 2010 15:46

Katrs ceļojums, nav svarīgi tuvs vai tāls ,ir izraušanās no ikdienas. Tā kā neesam iegrābušies kredītos ,varam šad tad atļauties kaut kur aizbraukt. Mums ceļošana notiek spontāni, bezīpašas gatavošanās. Pamostoties no rīta un secinot, ka dieniņa būs super, nolemjam kaut kur doties.

Šoreiz bijām nolēmuši doties uz Līgatnes dabas takām. Jau bijām sataisījušies, izbraukuši mašīnu no sētas, kad nāca pastniece ar jaunāko žurnāla ”Čemodāns” numuru. Pavirši pārskatot žurnālu, acis apstājās pie raksta par Līču – Laņģu klintīm. Plāni momentā mainījās. Šis ceļojums izvērtās par īstu ekspedīciju.

Vienas no iespaidīgākajām smilšakmens klintīm Latvijā ir paslēpušās vietā, kuras atrašana prasa piepūli. Šeit nav neviena tūristiem paredzēta norāde. Mistiskiem nostāstiem apvītās Līču – Laņģu klintis, alasun avoti atrodas Gaujas Nacionālajā parkā aiz daļēji sabrukušā, daļēji darbu turpinošā Lodes māla karjera teritorijas, kuram cauri var pārvietoties tikai ar kājām.

Lodes māla raktuvēs ir bruņuzivju iegula, kur atrastās bruņuzivju atliekas savulaik apceļojušas gandrīz visus PSRS muzejos. Bruņuzivīm gan neuzdūrāmies, taču sajūtas karjerā bija diezgan spocīgas - raktuves ir ļoti plašas un vientulīgas, apkārt redzamas vien sarkanu ķieģeļu kaudzes un pa vientulīgam ekskavatoram, kas lēnītēm pārvietojas pa sarkanajiem dubļiem. No lielās karjera teritorijas nodarbināta tiek tikai maza daļa. Pārējais ir sabrucis vai atrodas uz sabrukšanas robežas.

Par orientieri izejai no karjera uz klinšu pusi kalpo ūdenstornis. Tas celts no sarkanajiem ķieģeļiem. Sarkanie ķieģeļi šeit ir visur – apkārt mētājas to kaudzes, arī meža ceļi ārpus karjera teritorijas ir sarkani, tie stiprināti ar ķieģeļu lauskām. Pat tuvējās mājas ir celtas no sarkanajiem ķieģeļiem. Liela ķieģeļu pasaule.

Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji apslēpj to sarkano krāsu. Ejam iekšā mežā. Vairs nedzirdam karjera radītos trokšņus, dzirdamas tikai dabas balsis – vītero putni, un , liekas, kaut kur ierukšķas meža cūkas. Mums paveicās, un esam uz meklētās takas, līču – Laņģu klinšu ielokā. Kā stāstīja karjeras sardze, daudzi tā arī atgriežoties, īsto taku neatraduši. Mums ir paveicies. Šeit tiešām ir ko redzēt. Droši vien Lodes māla karjers kalpo par barjeru, lai šeit būtu tūristu pieplūdums, bet ar laipām un norādēm daudz kas zustu no šīs vietas burvības. Apmēram kilometru garā smilšakmens klinšu josla ir ar vairākām ievērības cienīgām vietām.

Kopumā Līču - Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Kopā klinšu sistēma ir apm. kilometru gara, kaut arī lielā daļā klintis neatsedzas.
Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz

7,5 m

dziļa, ap

20 m

gara aiza, kuras galā ir ap

9 m

gara ala. Aizā vēl ir otra

6 m

gara ala ar avotu, ala atrodas

2 m

virs aizas grīdas.

Alai

trīs izejas. Avots atradis izeju blakus alai, tas zveido skanīgu strautu, kas pa dziļu gultni aiztek uz Gauju.
Laņģu niša - atgādina miniatūru Gūtmaņa alu - platums

10 m

, augstums līdz

3,5 m

, garums

6 m

. No klinšu apakšas līdz 1978. gada nogruvumam iztecēja avots. 1978. gada lietainajā vasarā no augšpuses nogruva piemirkušie māla slāņi ar visiem kokiem.
Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala -

48 m

gara, bīstama ala, kurai nav dibena - tās dibenu veido Bezdibeņa avots. Raksturīgi, ka alai nav grīdas - tajā vismaz

4 m

dziļš avota ūdens. Te ļoti bīstami ieiet.
Nav zināms, vai šeit iet runa par divām, vai vienu alu. No Lielās Laņģu alas iztek avots . Alas platums

5 m

, augstums

1,5 m

.
Bezdibeņa avota dibens nav sasniegts. Kopā Līču - Laņģu klintīs izplūst 8 lieli avoti..
Vidējā Laņģu ala -

30 m

gara, izplūst avots. Alas platums

1,5 m

, augstums

2,0 m

, grīdas platība

30 m2

. Netālu vēl 7 mazākas alas.
Laņģu klintīs vēl viena

6 m

gara ala, no kuras izplūst avots.

Pastāv uzskats, ka senlatviešiemLīču – Laņģu klintis ir kalpojušas par kulta un rituālu vietu.

Staigājam pa dubļaino taku un brīnamies, ka tas tepat Latvijā, un nav zināms lielākajai daļai latvijas iedzīvotāju. Tas ir viens no nedaudzajiem dabas brīnumiem , ar kuriem varam lepoties. Pusceļā satiekam vēl četrus ceļotājus no Smiltenes, kas arī, pateicoties publikācijai žurnālā, bija devušies meklēt šo apbrīnojamo vietu.

Kad devāmies atpakaļ pie mūsu auto, jau krēsloja un ķieģeļu fabrikas atvērtajās durvīs redzējām dažus strādniekus pie degošām krāsnīm. Sametās nedaudz baisi.

Kā atrast Līču – Laņģu klintis.

Braucot pa ceļu no Valmieras uz Cēsīm , nešķērsojot Liepas dzelzceļa pārbrauktuvi pie Lodes stacijas, uzreiz jānogriežas pa labi un jābrauc līdz Lodes māla karjeram. Karjers atrodas gandrīz blakus Lodes stacijai. Tālāk ar kājām jāiet pāri visam karjera, otrā pusē pie sarkanā ūdenstorņa būs vienīgais ceļš, kas ved mežā uz Gaujas pusi.Pēc aptuveni kilometra būs Gaujas krasts, kur pa piekrastes taku jādodas pa labi. Klintis būs pēc apmēram

100 metriem

. Sākums takai atrodas gandrīz pie Gaujas, bet tālākajā ceļā upe līkumo un no klintīm attālinās. Klinšu grēdas otrā galā būs ceļš, pa kuru tiksietatpakaļ uz karjeru.