Parkour

About this profile

Le parkour ir jauna disciplīna, par kuru cilvēki arvien vairāk sāk interesēties, trenēties, līdz ar to attīstās arī tā kultūra. Ir zināms, ka no pāris pusaudžu bērnības spēlēm, le parkour ir izaudzis par sportu, vai drīzāk – mākslu, ar ko nodarbojas daudzi cilvēki visā pasaulē. Le parkour nozīmē spēju brīvi kustēties vidē, neiekļaujoties tās rāmjos.

Le parkour praktizētājiem atver jaunus apvāršņus - spēju redzēt jaunus ceļus un iespējas. Piemēram, kādēļ apiet žogu, ja cilvēks var uz tā uzkāpt un otrā pusē no tās nolēkt? Le parkour paplašina redzesloku, kā arī palielina spēju zibenīgi pieņemt nekļūdīgus lēmumus, jo le parkour praktizēšanā nepareizu lēmumu pieņemšana var beigties ar smagu ievainojumu.


Kā ir radies le parkour? Lai apzīmētu kustības brīvību tiek izmantoti tādi termini kā le parkour, free-running, The art of movement, L`art du Deplacement. Uzskata, ka le parkour māksla patiesībā pastāv tik pat ilgi, cik cilvēce, tikai katru reizi savādākā kontekstā. Cauri vēsturei cilvēki ir mēģinājuši attīstīt sava ķermeņa fiziskās iespējas arvien tālāk.

Tas, ko mūsdienās apzīmē ar terminu "le parkour", radās 20. gadsimta astoņdesmitajos gados mazā Francijas pilsētiņā Lisses. Termins le parkour nāk no termina "parcours du combattant", kas nozīmē – "šķēršļu josla".


Pusaudžu grupa ar Deividu Belle priekšgalā sāka pētīt jaunus veidus kā pārvietoties pilsētvidē. Deivids jaunās zināšanas un idejas ieguva no tēva Reimonda Belle, kurš, strādādams par ugunsdzēsēju un nododot armijā gūtās zināšanas, dēlu iedvesmoja le parkour izgudrošanai, iedrošinot, ka visu ir iespējams panākt, ja tikai smagi trenējas, un attīsta savas spējas.

David Belle, Sebastien Foucan, Yahn Hnautra, David Malgogne un Frederic Hnautra - šie ir cilvēki, kuri radīja un attīstīja šo mākslu.