http://labdaris.lv/lv/funds/view/131

Ugunsnelaime ir sadalījusi mūsu dzīvi divos posmos: pirms un pēc tām šausmām. Pirms ugunsgrēka mēs dzīvojām Ķemeros, vecas, bet omulīgas mājas dzīvoklī. Mēs dzīvojām kopā ar manu vecmāmiņu. Manai meitiņai tā bija māja, kur ir pavadīta bērnība. Bet viss pazuda, kad notika ugunsgrēks šajā mājā, kas jau ilgus gadus nav pieredzējusi nekādu remontu un ir bijusi nožēlojamā stāvoklī. Vēl šodien es atceros katru tās šausmīgās nelaimes mirkli… Kā deg mūsu pieticīgās, bet mīļās mājas, kā ugunsdzēsēji cenšas glābt to, kas ir glābjams... Ar milzīgām sāpēm sirdī es atceros, kā izdzisa mūsu vecmāmiņas dzīvība nāvējošo dūmu dēļ… Es atceros to, cik neizsakāmi smagi bija noskatīties, kā tiek glābta manas meitiņas dzīvība. Patrīcijai divas reizes bija apstājusies sirsniņa, bet par laimi ugunsdzēsējiem izdevās viņu glābt. Man ir neizsakāmi smagi slēpt patiesību no manas meitiņas, kad viņa jautā, kur ir viņas vecvecmāmiņa. Patrīcija ik pa laikam sauc arī mūsu suni Negru, kuru šobrīd pieskata labsirdīgi cilvēki. Mana meitiņa ļoti skumst pēc mūsu sunītes, grib to atkal samīļot. Tā, lūk, dažu stundu laikā šī katastrofa izpostīja visu mūsu līdzšinējo dzīvi. Un jaunu dzīvi būs jāsāk no nulles, pavisam bez iztikas līdzekļiem. Mums nav ne māju, ne silto drēbju, mums ir palicis tikai tas, kas pašām bija mugurā todien. Man nav ne kapeikas, lai pabarotu savu meitiņu un paēstu pašai. Bet pavisam drīz šai pasaulē pieteiksies arī mans otrs bērniņš, pavisam bezpalīdzīgs, un par viņu arī būs jāparūpējas!