Draugs man palūdza nedēļas nogalē palikt viņa mājā un pieskatīt suni. Jāatzīst, ka man nekad nav patikusi viņa māja. Tā ir veca, liela un spocīga. Es iekāpu gultā, lasīju grāmatu un beigās arī aizmigu. Es pēkšņi pamodos no elpas trūkuma un aizrīšanās. Sajūta bija tāda, itkā kāds man sēdētu uz krūtīm. Bija tāda sajūta, itkā es tūlīt miršu, ar pēdējiem spēkiem es izripoju no gultas, un tad es arī varēju paelpot. Lieki piebilst, ka es vairāk tur neesmu gulējis. Šis spoks laikam iebilda pret manu klātbūtni, un es sapratu viņa mājienu. / Di S. /