Džesija sūta sveicienus! :)
1 photo • Jul 3 2016 00:05
Labdien!
Jums raksta kādreizējā labu cilvēku izglābtā Skrīveru sunīte Džesija, kuru 2014. gada agrā pavasarī adoptēja Jānis no Rīgas. Vai atceraties?
Kopš tā laika neesmu devusi par sevi nekādas ziņas, tāpēc steidzu šo nepilnību labot.
Galvenais – MAN IET LABI. Esmu iejutusies Rīgā, var pat teikt – jūtos jau kā rīdziniece. Esmu paēdusi – uzaudzējusi pat 16 kg (par kuriem gan mans saimnieks stip...MoreLabdien!
Jums raksta kādreizējā labu cilvēku izglābtā Skrīveru sunīte Džesija, kuru 2014. gada agrā pavasarī adoptēja Jānis no Rīgas. Vai atceraties?
Kopš tā laika neesmu devusi par sevi nekādas ziņas, tāpēc steidzu šo nepilnību labot.
Galvenais – MAN IET LABI. Esmu iejutusies Rīgā, var pat teikt – jūtos jau kā rīdziniece. Esmu paēdusi – uzaudzējusi pat 16 kg (par kuriem gan mans saimnieks stipri pārdzīvo – es nesaprotu tikai, kāpēc), vesela, mīlēta un apmierināta. Vienīgais, kas man pilsētā nepatīk, ir kāpšana augšā uz 5. stāvu pēc ikdienas pastaigām (lejā gan Jānis pārstiepies mani vienmēr nes uz rokām). Ja sākumā man bija saspiesta balsene un nevarēju lāgā pariet, tad drīz es atguvu balsi un šodien esmu skaļākās balss īpašniece pagalmā, jo uzņēmos pagalma Vecākās pienākumus, kurus rūpīgi pildu (jā, te mums bija tāda vakance).
Joprojām man ļoti patīk paēst – kas gan var būt par to labāks! Ēdu visu – gaļu un rīvētus burkānus, biezpienu ar krējumu, dažādu sauso barību. Pa kluso dažkārt kaut ko nočiepju savai dzīvokļa kaimiņienei kaķenītei Betijai vai izlūdzos Jānim no viņa galda (labi, ka viņa mīkstā sirds nevar izturēt manu tik žēlīgo skatienu...). Man beidzot ir sava fantastiskā miga – ķisenis, kuru ieņēmu tūlīt pēc ierašanās jaunajās mājās.
Žēl tikai, ka Jānis dodas savās gaitās no paša rīta un pārrodas parasti vakarā, bet 3 – 4 reizes dienā es tieku vesta ārā garās (reizēm man pat liekās, pārāk) pastaigās. Cik jauki, ka Jānis mani neved pavadā, bet ļauj man brīvi iet aiz viņa, jo tad es varu kārtīgi apskatīt apkārtni, sasveicināties ar visiem suņiem un reizītēm ielīst kādā brikšņainā krūmā vai izvārtīties zālītē (ai, kā man tas patīk!). Mana kādreiz garā spalva gan tiek nezin kāpēc regulāri frizēta (nu, nemīlu es to!), bet vasarā tā ir pat vieglāk paciest karstumu un atbrīvoties no ērcēm, kuras salasu mežā.
Turpinājums zemāk...
