Tā es staigāšu brīvi, jo es meklēju Tavas pavēles. Dāvida dz. 119, 45

Ja nu tas Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiešām būsiet brīvi. Jāņa ev. 8, 36

Un atzīstiet Patiesību, un Patiesība darīs jūs brīvus. Jāņa ev. 8, 32

Šis vārds runā par garīgo brīvību, ko Kristus Savā upurī mums ir sagādājis. Es staigāšu brīvi, tas nozīmē, ka es dzīvošu tā Kunga pavēlēs. Un piepildot dievišķo likumu būtību, mūsu dvēsele bauda patieso Gara brīvību. Ja nu tas Dēls jūs darīs brīvus, tad jūs patiesi būsiet brīvi. Garīgā brīvība sākas tad, kad dvēsele ieiet Jēzus Kristus atbrīvē, kad viņa to sāk izmantot, uzskatot par savu daļu. Mums ir jāatzīst šī patiesība, ka Jēzū Kristū ir mūsu dvēseles pilnīgā pestīšana. Un atzīstiet patiesību, ko Kristus Savā upurī mums ir devis un šī patiesība jūs darīs garīgi brīvus. Mūsu miesa meklē ārējo redzamo Dieva godības izteiksmi un tā var būt ļoti dažāda, gan Marijas pielūgšana, gan gleznu pielūgšana, kā arī gleznu skūpstīšana…. Tā meklējot kādu darbošanos ārīgi, lai panāktu garīgo dvēseles brīvību un svētību. Bet Jēzus mūs no tā brīdina un ir skaidri pateicis. Nāk šī stunda, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars un kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā. Tāpēc Jēzus šai sievai saka: tici Man, sieva, nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsies ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē

Ar to Viņš parāda Jaunās Derības laika īsto patieso stāvokli, kāds ir jāieņem Viņa patiesiem bērniem; pielūgt Dievu garā, nedzīties nekur prom uz izredzētām vietām. Jo tā arī ir novirze no šīs lūgšanas garā un patiesībā.

Tāpēc jau arī Dieva vārds māca Vecajā Derībā, atturēties no jebkāda veida bildēm, jo tās kairina mūsu ārējo cilvēku un ved projām no īstā patiesā garīgā apskaidrošanas stāvokļa – garīgās brīvības. Ja es dzenos pēc bildēm un viņas skūpstu, tad es vēršos nost no garīgā patiesā stāvokļa un esmu no šīm bildēm un dažādiem svētiem atkarīgs. Un arī mūsu lūgšana tad vēršas nepareizā virzienā pie svētiem, kas mūs aizrunās un aizstāvēs. Katra tāda lūgšana ir novirze no patiesības, no lūgšanas garā un patiesībā un neveido dievišķo atziņu, ka mūsu vienīgais dvēseles Pestītājs un Glābējs ir Jēzus Kristus. Jēzus saka: Es un tas Tēvs, nāksim un mājas vietu ņemsim jūsu sirdīs. Un ja tas notiek ar cilvēku, tad viņš ir atpestīts un arī viņa liecība ir brīva. Dieva Gars ir piepildījis sirdi un tur veidojas Gara augļu liecība, kuru vairs neaizēno nekāda cita svēto pielūgsme, nekāda svēto aizbildniecība. Dvēsele ir iegājusi Dieva garīgā brīvībā un tā caur garu citu neko neredz, kā tikai Dievu vien un tādēļ veidojas šī brīvības liecība. Tā es staigāšu brīvi, jo es meklēju Tavas pavēles. Visa šī dievišķā mācība ir atbrīvot mūs no ārējās redzamās garīgo svētību meklēšanas, lai mūsu dvēseles saistītu garīgā patiesībā, dzīvot Svētajā Garā.

Kas savā ticības dzīvē vēl meklē ārējo aizstāvību pie svētiem, tas nav sevī brīvs, jo viņš nav atraisījies no ārējā iespaida, no aizstāvības meklēšanas. Brīvība nāk tikai tad, kad cilvēks atraisās no visa ārējā un vērš savas domas uz Jēzu Kristu, kā vienīgo savas dvēseles Pestītāju. Arī Jāņa atklāsmes grāmatā 22. nod. lasām; es Jānis, to visu dzirdēju un redzēju. Un kad es to dzirdēju un redzēju, es kritu pie kājām eņģelim, kas man to rādīja, un es gribēju viņu pielūgt. Bet viņš man saka: nedari to! Es esmu tāds pat kalps kā tu, kā tavi brāļi pravieši un visi tie, kas tur šīs grāmatas vārdus. Pielūdz Dievu!

Arī visa garīgā pasaule atzīst šo patiesību, ka mums ir jābūt šīm attiecībām vienīgi ar Dievu. Nekas cits nedrīkst aizņemt šo vietu, jo garīgā mūžīgā dzīvība cilvēkā nāk tikai pareizām attiecībām un arī no pareizas mācības. Pielūdz Dievu! Un nemeklē nekādus aizbildņus, kas mūžībā par tevi aizlūgtu. Garīgā brīvība nāk no tā Kunga Jēzus Kristus tiešās atklāsmes dvēselei, bet ja tur ir kādi cilvēki starpnieki, kuriem mēs uzticam savas dvēseles svētošanu, tad mēs vēl esam tumsā un neziņā, neizpratnē par Dieva Valstības likumiem. Un šajā neizpratnē mēs arī grēkojam, jo skatāmies tikai uz sevi, uz savu grēcīgumu, savu nevarību piepildīt dievišķos likumus un tāpēc atrodamies uz mūžīgo grēka nožēlas ceļa. Bet Jēzus mūs sauc ārā no šī stāvokļa uz garīgo brīvību, kuru Dieva Gars tavā sirdī ir atveidojis. Tas viss tur ir dievišķīgs, viss vecais cilvēcīgi grēcīgais ir zudis! Kas tic un top Garā svētīts, tas taps svēts, ne no sevis, ne no saviem darbiem, bet no Dieva žēlastības lielā un svētījošā darba pie mūsu dvēselēm. Un tad mēs varam būt šīs garīgās patiesības patiesi liecinieki. Arī garīgās ģimenes saites Jēzus māca pareizi izprast. Kad mācekļi teica, Tava māte Tevi meklē. Tad atbilde bija, kas Mana Debesu Tēva prātu dara, tā ir Mana māte, Mans brālis.

Gars dara dzīvu. Gars būs tas, kas izveidos cilvēka dvēseli Dieva līdzībā. Tas būs vienīgais ceļš uz Dieva Valstības iemantošanu.

Āmen.

Garā dievišķo mācību saņēma māsa Velta Straume.