Es gribu kā bērns vēl just,
Priecāties un nekad nepiekust-
Ir zeme visskaistākā,
Ai, bērnībā, kur paliek tā?
(citāts no man pašas mīļākas A.Medņa “Pepijas” dziesmas)

Ar smaidu pēc vakardienas sajūtām un piedzīvojumu garšas varu teikt- bērnība ir tepat vien- tikai katram pašam jāļauj tai izkļūt laukā, neliedzot izlēkāties pa peļķēm un atstājot "LIELO ES" kādu dienu virtuvē piespraustu pie ledusskapja magnētiņa
Ar saldējuma , zemeņu un karameļu garšu uz smaidošajiem bērnu vaidziņiem varu teikt ka “Olaines novada ģimenes dienas” 10 jubileja ir nosvinēta godam!
Ik pa brīdim pati sevi pieķēru skaļi kraukškinām karameli , zīmējam uz asfalta savu mīļāko “ BĪNA” lācīti, ar sajūsmas saucieniem pavadot gaisā radošo darbnīcu bērnu veidotās raķetes, aizrautīgi iepozējot foto- spogulim un vēl…un vēl ….
un “ Pepijas stāsti”… kā medusmaize pie ledaini auksta piena…
vakardiena….manas bērnības diena!
Paldies manai stiprajai kultūras nama komandai , paldies visiem dzimšanas dienas svinētājiem ,tuviem un tāliem ciemiņiem, paldies par skaistām dziesmām, dejām, un aktīvu dalību MŪSU VISU ballītē!
Uz tikšanos, Vija.
http://l.facebook.com/l.php?u=http%3A%2F…