Latvijas Neatkarības karā piedalījies un apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni kursīšnieks Alfrēds Pūris. A. Pūris dzimis 1897. gada 29. augustā Kursīšu pagasta “Graudupju” mājās, mācījies Saldus pilsētas skolā, dienestā krievu armijā no 1916. gada marta; dienējis 12. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, beidzis 1. Irkutskas praporščiku skolu, 1917. gada maijā pārvietots latviešu strēlnieku rezerves pulkā Tērbatā. Latvijas nacionālā karaspēka daļās iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā Aizputē, 1919. gada 3. aprīlī iedalīts 1. Latvijas Neatkarības bataljona 2. rotā kā jaunākais virsnieks, 1919. gada 19. augustā 1. Liepājas kājnieku pulkā kā vada komandieris. 1919. gada oktobrī komandēts Kurzemes divīzijas rezerves bataljona komandiera rīcībā. Dienestā arī pēc Neatkarības kara. Ar Ministru prezidenta un Apsardzības ministra piekrišanu par kaujas nopelniem paaugstināts virsleitnanta pakāpē, skaitot no 1920. gada 14. jūnija. 1922./23. gadā beidzis virsnieku kursus, 1925. gadā pārcelts uz Artilērijas laboratoriju Liepājā par vada komandieri. 1933. gadā paaugstināts par kapteini-leitnantu, 1934. gadā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni V šķ.. 1940-41. gadā dienējis 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 295. kājnieku pulkā, kapteinis, Ķīmiskā dienesta priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā deportēts, ieslodzīts nometnē Noriļskā, 29. novembrī Taimiras apriņķa tiesas sesija notiesāja uz 10 gadiem. Ieslodzījumā miris (datums nav zināms).

1924. gadā Alfrēdam Pūrim piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, LKO Nr. 1658, par nopelniem kaujās Latgalē - 1920. gada 9. janvārī uzbrukumā Pleskavas sādžai A. Pūris, būdams 10. rotas vada komandieris, kad ienaidnieks, pārspēkā būdams, bija ielencis rotu un tā cieta smagus zaudējumus, virsleitnants A. Pūris, atrazdamies rotas labajā spārnā, zem nāvējošas ložmetēju un šauteņu uguns, ar savu priekšzīmi, iedvesdams drosmi sava vada kareivjiem, pārejot uzbrukumā, izsita pretinieku un ieņēma svarīgu punktu, atklājot labi mērķētu uguni. Ienaidnieka rindās tika radīts apjukums un panika, kas deva rotai iespēju sakārtoties, veikt savu uzdevumu un uzvarēt visā kaujā. 1929. gadā Alfrēdam Pūrim piešķirta jaunsaimniecība Kursīšu pagasta valsts mežu novados.