Kādi iemesli pamudina ļaudis ceļot
AijaCreated: Mar 19 2012 09:15
Tālajā 1994. gadā iznāca avīze- kurš atceras?- "Labrīt". Vispār laba avīze bija. Un katru dienu drukāja horoskopus. Tad nu gada otrajā pusē manai zīmei vai katru dienu nemitīgi atkārtojās ārzemju kontakti, ārzemju partneri, sadarbība ar ārzemēm, ārzemju komandējumi, finansiāli darījumi ar ārzemēm... Kā tad! Kā smejies- turi kabatu platāk. Tomēr tajā visā kaut kas ir. Mūsu fakultātē sāka darboties Miera korpusa sūtīti un sponsorēti vieslektori no ASV. Kārtējais rekrūtis savu lekciju procesu bija nolēmis kuplināt ar datorprogrammu lietojumu mācību vielas skaidrošanai un zināšanu testēšanai. Un tā kā es atbildēju par mūsu tolaik vienīgo- no humpalu sūtījumiem salasīto- datorklasi un drusciņ sapratu angliski, tad mani nolīga par programmu instalētāju, procesa uzraudzītāju, laboratorijas darbu vadītāju un tā tālāk. Še tev, mīlīt, ārzemju sadarbības partneri! Līgums ar Miera korpusu paredzēja apmaksu dolāros, tā nu līdz nākamajam pavasarim bija iekrājušās dažas lapiņas zaļo, kuras vajadzēja kaut kur likt. Gluži spiedīgas vajadzības iztērēt uz sitiena nebija, tāpēc sāku pārdomāt par noguldījumu bankā. Un kura mums tolaik bija krutākā banka? Varat minēt trīsreiz- protams, Banka Baltija. Bet kā jau parasti- tad laika nebija, tad slinkums aiziet; vienu dienu pat nogāju gar filiāles durvīm, bet- kas nu tur bija, kas nebija, vai nu bankai tuvojās pusdienlaiks vai vispār darba dienas beigas, tikai parēķināju ka tādam vērienīgam darījumam kā konta atvēršana laika varētu nepietikt. Eh, atnākšu citu dienu! Pāris dienas vēlāk uzzinājām par bankas bēdīgo galu... Sen nebiju jutusies šitik laimīga! Bet problēma palika- ir dolāri un vajadzīgs ieguldījumu plāns. Un tad atkal avīzē- šoreiz vietējā- parādījās sludinājums par jauniešu grupas organizēšanu divu nedēļu braucienam uz Angliju- valodas mācīšanās un ekskursijas. Jāmaksā dolāros. Nu, ko tad vairāk- horoskops liek, kabatā dolāri brēc, pieveram acis uz vārdu „jauniešu” un laižam! Ar to tad arī āķis bija lūpā. Līdz nākamajai vasarai drusku ietaupīju un uzdāvināju sev un mammai braucienu pa Slovākiju un Čehiju, aiznākamajā vasarā savaņģoju draudzeni un apskatījām Budapeštu un Vīni (starp citu- tur iekrita pirmie lielie Eiropas Vasaras Plūdi- arī vesels stāsts), un tā tas arī turpinājās un tālākos vai tuvākos ceļos turpinās joprojām.
Share