Say pictures
1 photo • Aug 15 2017 20:32
Lai ozoli zaļotu un tauta lepotos ar savu valsti (27. aug 2014. gads)
Uzņēmējs Valdis Kalnozols sava mūža piecdesmit divos gados piedzīvojis kāpumus, virsotnes, krīzes, arī kritienus, jaunus sākumus gan savā personīgajā dzīvē, gan biznesā, un viņa pārliecība un devīze bijusi un paliek – stiprs nav tas, kurš nekad nepaklūp, bet gan tas, kurš paklupis spēj piecelties. Valdis to vienmēr ir spējis.
V...MoreLai ozoli zaļotu un tauta lepotos ar savu valsti (27. aug 2014. gads)
Uzņēmējs Valdis Kalnozols sava mūža piecdesmit divos gados piedzīvojis kāpumus, virsotnes, krīzes, arī kritienus, jaunus sākumus gan savā personīgajā dzīvē, gan biznesā, un viņa pārliecība un devīze bijusi un paliek – stiprs nav tas, kurš nekad nepaklūp, bet gan tas, kurš paklupis spēj piecelties. Valdis to vienmēr ir spējis.
Valda Kalnozola vizītkarte
Dzimis Rīgā 1962. gada 14. maijā.
Pabeidzis Rīgas 2. vidusskolu.
Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti.
Strādājis par skolotāju Rīgas arodskolās, bijis direktora vietnieks Rankas profesionāli tehniskajā vidusskolā.
1988. gadā nodibina savu pirmo uzņēmumu – sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu kooperatīvu Tālava.
1992. gadā nodibina celtniecības firmu Kalnozols.
2001. gadā ievēlēts par Rīgas domes deputātu, vadīja Vides komiteju.
Bijis Latvijas Šaha federācijas prezidents.
Šobrīd Latvijas Republikas Saeimas deputāts.
Sešu bērnu tēvs.
Iesaistījies reemigrācijas akcijā, kas aicina latviešus atgriezties mājās un strādāt savai valstij.
Saknes bija jāieaudzē
Jums ir stiprs uzvārds, bet vai arī stipras saknes?
Savā būtībā esmu stiprs vīrs, smagi gājis dzīvei cauri. Rīga ir pilsēta, kurā piedzimu, esmu centra puika. Dzīvoju Lāčplēša ielā blakus Jaunatnes teātrim un lielu savas skolas gadu dzīves pavadīju uz ielas, savu vienaudžu barā apgūdams ielu dzīves likumus un noteikumus, kas bija diezgan skarba izdzīvošanas skola. Lāčplēša iela toreiz bija vēl bruģēta, transports pa to brauca maz. Kā puikas uz ielas spēlējām futbolu. Es augu bez tēva. Mamma audzināja mani ar zināmu sāpi, viņa man bija gan tēvs, gan māte, un tā dzīve savā ziņā man ir bērnības trauma. Aizkustina bērni, kuriem nav īstas ģimenes. Esmu bijis bērnunamos, un man ir stipri jāsaņemas, lai valdītu asaras. Es saprotu, ko savās dvēselītēs jūt šie bērniņi. Viņiem gribas māti un tēvu, mājas un ģimeni.
Pirmos dzīves gadus augu kopā ar vecmāmiņu Emmu, jo mamma s
