Vai Islāmā ir atļauts lietot necenzētu leksiku un vai kulturāls izteiksmes veids ir nepieciešams?
1. Kurāns un valodas politika.
1.1. Zīmes, kurā ir pavēlēts runāt labā un sakarīgā valodā.

Visaugstākais Allāhs pavēl muslimiem uzrunāt viens otru vislabākajā veidā:

Un saki Maniem kalpiem, lai saka tos labākos vārdus, jo sātans sanaido viņus. Patiesi, sātans ir cilvēka skaidrs ienaidnieks. [17:53]

Komentējot šo zīmi Ibn Džarīr At-Tabarī, pirmā apkopotā tafsīra autors, visu turpmāko tafsīra zinātnieku šeikhs un autoritāte raksta: “Saki, Muhammads, Maniem kalpiem, lai viņi saka viens otram tos labākos vārdus, gan savstarpējā sarunā, gan uzrunājot viens otru.” [Tabarī 17/469]

Viens no visā muslimu pasaulē atzītajiem komentētājiem Ibn Kasīr raksta: “Visaugstākais Allāhs pavēl Savam pravietim – miers viņam un Dieva svētība – pavēlēt Allāha ticīgajiem kalpiem, lai savstarpējās uzrunās un savstarpējās sarunās izmantotu vislabāko runu un labus vārdus.” [Ibn Kasīr 5:86-87]

Ibn Abbāss, viens no pravieša – miers viņam un Dieva svētība – līdzgaitniekiem, kurš labāk par visiem zināja Kurāna tafsīru, uzskatīja, ka šī pavēle attiecas uz kāferu uzrunāšanu. [Ibn Abbās 371] Tad muslimu uzrunai savā starpā jābūt tādai jo vairāk.

Visaugstākais Allāhs noslēdzis ar jūdiem derību par to, ka viņi teiks cilvēkiem labu:

Un [piemini], kad Mēs noslēdzām derību ar Isrāīla dēliem: kalpojiet tikai Allāham (..) un sakiet cilvēkiem labu. [2:83]

Ibn Abbāss komentē to šādi: “Laipnus vārdus, skaistā, labā, kulturālā valodā (!!!), izpaužot cēlas rakstura īpašības.” [Tabarī 2/296]

Ibn Kasīr komentē: “Pavēlēt labu, aizliegt nosodāmu, būt rāmam, piedot un atvainot, un teikt cilvēkiem vislabākos vārdus, kā par to pateicis Allāhs, un tajā ietilpst visas cēla rakstura īpašības.” [Ibn Kasīr 1/317]

Visaugstākais Allāhs pavēl Mūsām un Harūnam uzrunāt faraonu maigā valodā:

Un tad sakiet viņam maigus vārdus. [20:44]

http://www.umma.lv