Nav nozīmes kā vai ar ko ceļotājs pārvietojas
Sunnā ir atļauts ceļotājam neievērot gavēni ramadāna mēnesī, neatkarīgi no tā vai ceļotājam tas ir par spēkam vai nav. Šāda atļauja ir dota vispārināti, jebkuram ceļojumam. Katrs cilvēks var patstāvīgi pieņemt lēmumu vai gavēt vai negavēt un nebūs grēka nevienā no izvēlēm.
Pravieša (miers viņam un Dieva svētība) sekotāji atradās kopā ar viņu kara gājienā, ramadāna mēnesī. Daži no tiem ievēroja gavēni, daži negavēja, pie tam tie nepārmeta viens otram par izdarīto izvēli. Anass stāstīja: „Kopā ar Allāha Sūtni (miers viņam un Dieva svētība) mēs veicām pārgājienu, pie tam daži no mums gavēja, bet daži atturējās. Tie, kuri negavēja, izrādīja uzņēmību un cītīgi darbojās, bet gavētājiem daļa darba nebija pa spēkam. Tad Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) teica: „Un tie, kuri negavēja, aizgāja šodien ar atalgojumu.” (Bukhārī (2890) un Muslim (1119))
Abū Saīda Al Khudrī hadīsā ir teikts: „Kopā ar Pravieti (miers viņam un Dieva svētība), gavējot, mēs devāmies braucienā uz Meku. Kad mēs apstājāmies kādā mājā, Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) teica: „Jūs esat pietuvojušies pie jūsu ienaidnieka un gavēņa pārtraukšana padarīs jūs stiprākus.” Tas bija atļauts, tomēr daži turpināja gavēt, bet citi pārtrauca. Pēc tam mēs apstājāmies citā mājā un Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) teica: ”No rīta mēs satiksimies ar ienaidnieku, gavēņa pārtraukšana padarīs jūs stiprākus, tāpēc pārstājiet gavēt!” Tas tika pateikts kategoriski un mēs pārstājām gavēt. Pēc tam mēs atsākām gavēt kopā ar Pravieti (miers viņam un Dieva svētība) ceļojuma laikā.” (Muslim (1120))
Džābira Ibn Abdallah hadīsā ir teikts, ka atrodoties ceļojumā Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) ieraudzīja cilvēku, ap kuru bija savākušies cilvēki. Pravietis novietoja viņu ēnā un jautāja: „Kas ar viņu ir noticis?” Cilvēki atbildēja: „Viņš gavē.” Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) teica: „Nav dievbijības tajā, ka jūs gavējat ceļojuma laikā.” (Bukhārī 1946)