Dievs informē augstāk esošajā pasvīrotajā ajātā, ka nāvessodā ir arī dzīvības glābšana. Jo Islāma sodi pasargā sabiedrību no noziedzības, slepkavībām.


Cits piemērs ir zādzība. Rietumos par to nosūta uz cietumu, kurš zaglis iegūst papildus teorētisko kvalifikāciju specializējoties dzīvokļu, auto vai citās zādzībās. Vēl viņi iegūst sliktu vidi un iegūst sakarus un draudzību ar citiem noziedzīgiem elementiem. No cietuma viņi iznāk izrauti no sabiedrības dzīves, lielām acīm skatoties uz datoru, nepazīstot nevienu izņemot savus cietuma draugaļus, un iestieg noziedzībā vēl dziļāk.

Tā vietā Islāma sods ir labās rokas nociršana (amputēšana) pie delnas. Tas netiek darīts, ja cilvēks ir zadzis pārtiku ēšanai (analoģija piemēram par segu aizsardzībai no nakts aukstuma) vai ja nozagtais daudzums ir zem ~ 100$. (Protams, ja katru dienu zog pa 90$, tad ir citādi.)
No vienas puses šķiet, ka šis sods ir baiss. Bet tā nav.
Šis sods izrauj cilvēku no zagšanas dzīvesveida. Zaglis ar vienu roku nevar būt veiksmīgs zaglis. Jo ar vienu roku ir patiešām grūti aiznest TV... Ja zaglis nerimstās un tomēr joprojām zog, tad viņam nocērt otras puses (tipiski - kreiso) kāju. Tas nozīmē jau būt ar kruķi, un tad jau nu zaglis ir galīgi ņekudišnijs... Un tomēr, ja ir tāds šiziks, ka vēl prasās uz trešo sodu, tad viņš sevi ir pilnīgi norakstījis kā sabiedrības ienaidnieku un tad sabiedrība no viņa atbrīvojas.
"Nu klau! Kā jūs uzdrošinieties amputēt rokas!" kāds zaglīgas domāšanas cilvēks bļaus...
Bet ja aizbrauktu uz valstīm, kurās ir šis kriminālsods (piemēram, Sudāna vai Mauritānija), atklāsi, ka nu nestaigā puse iedzīvotāju bez vienas rokas. Neredzēsi šādus. Es Irānā biju pusotru mēnesi, bet neredzēju nevienu šādu.
Jo cilvēki gluži vienkārši nezog. Saūdijā neslēdz mājām durvis. Un visi cilvēki tur nav bagāti.
Kad Sudānā ieviesa šariatu, tad uzreiz noziedzība nokritās par 40%.