Alif, lām, mīm
Šie ir vieni no 14 arābu alfabēta burtiem (un tie ir puse no visa alfabēta burtiem), ar kuriem ir sāktas 29 Kurāna sūras. Lai arī ne Kurāns, ne autentiskā sunna nepaskaidro šo burtu nozīmi sūru sākumā, tomēr Kurāna skaidrotāji par to ir izteikuši dažādus viedokļus: a) to nozīmi zina tikai Allāhs – tā mums nav atklāta un tās skaidrošanā nav jāiedziļinās; b) tie ir viens no Kurāna vārdiem; c) tie ir ievada burti, ar kuriem Allāhs sācis dažas sūras; d) tie ir sūras nosaukums vai daļa no tā; e) tie ir dižākais Allāha vārds; f) tie ir Allāha vārds, pie kura Viņš zvēr sūru sākumā; g) tie ir lietvārdu un darbības vārdu saīsinājumi, piemēram, alif , lām un mīm ir burti no frāzes anā allāhu aalam – Es esmu Allāhs, Viszinošākais; h) tie norāda uz dažādām nozīmēm: uz dažādu Dieva vārdu lielajiem sākuma burtiem, piemēram, alif – vārdam Allāh , lām – vārdam Latīf un mīm
– vārdam Madžīd , vai uz Viņa vārdos saskatāmajām īpašībām vai uz cipariem, piemēram, alif – viens gads, lām – trīsdesmit gadi un mīm – četrdesmit gadi, un i) katrai grāmatai ir noslēpums, un Kurāna noslēpums ir šie sākuma burti. Šie skaidrojumi ir tikai minējumi, tāpēc tos nevar ne viennozīmīgi pieņemt, ne noraidīt. Par to, kāda gudrība šiem burtiem, tiem atrodoties sūru sākumā, arī ir izteikti dažādi viedokļi: a) lai atdalītu vienas sūras beigas no nākošās sūras sākuma; b) lai pievērstu arābu pagānu uzmanību Kurānam un c) lai parādītu arābu ciltīm Kurāna neatkārtojamību. Šādi Dievs parāda, ka, zinot šos burtus un izmantojot savā valodā un dzejā, jūs nespējat sacerēt neko līdzīgu šim Kurānam. Šis viedoklis ir visticamākais (un Visaugstākais Allāhs zina labāk). [Sk. Tabarī 1/205-209, Ibn Kasir 1/156-160]
No Kurana tulkojuma
Šie ir vieni no 14 arābu alfabēta burtiem (un tie ir puse no visa alfabēta burtiem), ar kuriem ir sāktas 29 Kurāna sūras. Lai arī ne Kurāns, ne autentiskā sunna nepaskaidro šo burtu nozīmi sūru sākumā, tomēr Kurāna skaidrotāji par to ir izteikuši dažādus viedokļus: a) to nozīmi zina tikai Allāhs – tā mums nav atklāta un tās skaidrošanā nav jāiedziļinās; b) tie ir viens no Kurāna vārdiem; c) tie ir ievada burti, ar kuriem Allāhs sācis dažas sūras; d) tie ir sūras nosaukums vai daļa no tā; e) tie ir dižākais Allāha vārds; f) tie ir Allāha vārds, pie kura Viņš zvēr sūru sākumā; g) tie ir lietvārdu un darbības vārdu saīsinājumi, piemēram, alif , lām un mīm ir burti no frāzes anā allāhu aalam – Es esmu Allāhs, Viszinošākais; h) tie norāda uz dažādām nozīmēm: uz dažādu Dieva vārdu lielajiem sākuma burtiem, piemēram, alif – vārdam Allāh , lām – vārdam Latīf un mīm
– vārdam Madžīd , vai uz Viņa vārdos saskatāmajām īpašībām vai uz cipariem, piemēram, alif – viens gads, lām – trīsdesmit gadi un mīm – četrdesmit gadi, un i) katrai grāmatai ir noslēpums, un Kurāna noslēpums ir šie sākuma burti. Šie skaidrojumi ir tikai minējumi, tāpēc tos nevar ne viennozīmīgi pieņemt, ne noraidīt. Par to, kāda gudrība šiem burtiem, tiem atrodoties sūru sākumā, arī ir izteikti dažādi viedokļi: a) lai atdalītu vienas sūras beigas no nākošās sūras sākuma; b) lai pievērstu arābu pagānu uzmanību Kurānam un c) lai parādītu arābu ciltīm Kurāna neatkārtojamību. Šādi Dievs parāda, ka, zinot šos burtus un izmantojot savā valodā un dzejā, jūs nespējat sacerēt neko līdzīgu šim Kurānam. Šis viedoklis ir visticamākais (un Visaugstākais Allāhs zina labāk). [Sk. Tabarī 1/205-209, Ibn Kasir 1/156-160]
No Kurana tulkojuma
| ← previous | 76. from 255 | next → |
