Visbeidzot trešais no ticības noteikumiem ir gavēšana ramadāna laikā. Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) ir teicis: „Islāms turas uz pieciem balstiem. Tā ir liecība, ka „nav nekas pielūgsmes vērts izņemot Allāhu, un Muhammads ir Allāha Pravietis”, ikdienas lūgšanu veikšana, zakā nomaksāšana, gavēnis ramadāna laikā un svētceļojums uz Ka`abu”. (Bukhārī 8 (8))
Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) ir teicis: „Gavēnis ir vairogs, gavēņa dienā neviens no jums nedrīkst runāt rupjības vai kliegt mežonīgā balsī. Ja ar gavējošo kāds kausies vai to apvainos, lai tas saka „Es gavēju!” (Bukhārī (1894) un Muslim (1151))
Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) ir teicis: „Ja cilvēks nepārtrauca aprunāt un neuzvedas atbilstoši, tad Allāham nav vajadzīgs, lai viņš pārtrauc ēst un dzert.” (Bukhārī (1903) u.c.)
No šiem un citiem tekstiem ir skaidrs, ka gavējošam ir visādi jāizvairās pārkāpt to, ko Allāhs ir aizliedzis un ievērot to, ko Allāhs ir licis. Tā tiek sasniegts grēku atlaišanas mērķis, atbrīvošanās no uguns, gavēņa pieņemšana un ikdienas obligāto lūgšanu veikšana. Muslima pienākums ir ievērot gavēni, pareizu iemeslu vadītam (patiesai ticībai un cerībai iegūt Allāha balvu), nevis liekulīgi, vēloties iegūt autoritāti, atdarinot citus, sekojot radinieku piemēram vai tiem cilvēkiem, kuru sabiedrībā viņš atrodas. Līdzīgi ir ar pārējiem reliģioziem pienākumiem, tos ir jāveic pareizu iemeslu vadītam.
Un Allāhs zina labāk.