Cilvēks, kurš gavē, bet neveic obligātās ikdienas lūgšanas nav muslims
Piecas ikdienas lūgšanas ir otrs svarīgākais Islāma balsts pēc šahādas.Tas, kurš nelūdzas un ir atmetis lūgšanu savas paviršības dēļ, ir bezdievis, kuru atstāj ārpus muslimu kopienas; šis cilvēks ir arī ticības atkritējs. Viņa gavēnis un žēlastības dāvanas netiek pieņemtas. Netiks arī pieņemts neviens no viņa darbiem.
"Un nekas cits neliedza viņu ziedojumiem būt pieņemtiem, izņemot to, ka viņi nenoticēja Allāham un Viņa sūtnim, un viņi vienmēr nāk uz lūgšanām slinki un tērē tikai ar nepatiku." (9:54)
Šādiem cilvēkiem ir jāsaņemas un jāiet uz kopīgām lūgšanām grupā un viņu sirdīs iemājos stingra apņemšanās veikt lūgšanas gan ramadāna laikā, gan citā laikā. Ja šie cilvēki nožēlos savus grēkus Allāham un parādīs Viņam savu patieso paklausību, tad pēc tā tie kļūs labāki nekā ir bijuši līdz šim.
Lai arī nelūdzošā gavēnis netiek pieņemts, viņam nevajag ieteikt to pārtraukt, jo gavēnis cilvēku pietuvina reliģijai. Ir cerība, ka bailes viņa sirdī atgriezīs cilvēku Islāmā un pie lūgšanu pildīšanas.
Cilvēks, kurš veic piecas obligātās ikdienas lūgšanas tikai ramadāna laikā, cenšas apmānīt Allāhu. Nelaimīgs ir šāds cilvēks, jo atceras par Allāhu tikai ramadāna laikā, viņa gavēnis netiek pieņemts, ja viņš neveic lūgšanu arī citā laikā. (Muhammads Ibn Sālihs Al-Useimīns)
Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) ir teicis: „Tas, kurš nožēloja grēku, ir kā tas, kuram tā grēka nemaz nebija.„ (Ibn Mādžah (4250) u.c. Albānī klasificēja kā labu)