Ja slimnieks nespēj izturēt ramadāna gavēni un nav cerības, ka slimība tiks izārstēta, tad viņam nav jāgavē
Kā kompensāciju par katru nenogavēto dienu, slimniekam ir jāpabaro viens trūcīgais.Šai kategorijai tiek pieskaitīti arī gados veci cilvēki, kuriem ir grūti ievērot gavēni.Ja vecam cilvēkam nav iespējas pabarot nabadzīgo, tad no viņa papildus nekas netiek prasīts. Ja viņa vietā samaksāt izvēlas kāds no viņa tuviniekiem, tad tas tiek pieskaitīts kā tuvinieka labdarība.
Ibn Abāss ir teicis: „Večukam un vecenītei, kuri nav spējīgi ievērot gavēni, grūtniecei un zīdītājai, kuras baidās par bērniem, ir noteikta viena trūcīgā pabarošana par katru izlaisto dienu" (Ibn Al-Džarūd (381) un Beihakī (4/230) Navavī, Ahmad Šākir un Albānī klasificēja kā autentisku)
"Bet tam no jums, kas ir slims vai ceļojumā, jāgavē tikpat citās dienās." (2: 184)
Slimnieka atlīdzība par negavētu ramadānu
Ja veselība ir uzlabojusies un cilvēks atkal spēj gavēt, tad viņam ir jāatgavē iekavētais.
"Bet tam no jums, kas ir slims vai ceļojumā, jāgavē tikpat citās dienās." (2: 184)
Cilvēks iekavēto ramadāna gavēni var atgavēt ar pārtraukumiem, neievērojot to veselu mēnesi no vietas. Slimniekam papildus atgavēšanai nav jāpabaro trūcīgie, jo gavēnis tika izlaists nopietnu iemeslu dēļ – slimības.