Tik bieži mūsdienās mūsu lekcijas, khutbas un runas ir veltītas vīriešiem. Mēs esam aizmirsuši, ka no Dieva vēstneša Muhammada (lai viņam Dieva svētība un miers) Vadības un Ceļa ir tas, ka viņš veltīja atsevišķu dienu nedēļā sieviešu skološanai. Tāpat sievietes nāca viņam klāt hadžā, uz ielas, pat viņa mājās un jautāja jautājumus par Islāmu. Īda sanākšanas laikā, pēc vīriešu uzrunas, viņš kopā ar Bilālu gāja uz sieviešu daļu un uzrunāja sievietes. Dievs ir lejupsūtījis veselu sūru, kuras nosaukums ir „An-Nisā” („Sievietes”). Un vēl ir sūra „Marjam” („Marija”) un vēl ir sūra „Mudžādala” („Strīdniece”). Tāpēc šodienas runa ir šīs Dieva vēstneša sunnas atdzīvināšana un šodienas runa ir vērsta pie ticīgajām sievietēm – muslimām.
Dārgā māsa, dārgā māte, dārgā meita. Katrs lūkojas pēc laimes un prieka, un esmu pārliecināts, ka tu arī. Kur ir tā laime un prieks? Un kur un kad tu vēlies to laimi? Vai tu vēlies laimi un prieku šajā dzīvē uz Nākamās dzīves rēķina? Vai arī tas ir Nākamajā dzīvē, kad tu satiksi Dievu, un tas tevi darīs laimīgu?
Lai kur tu ietu, visur atradīsi cilvēku barus, mēdijus un kultūru, kuri zvēr tev, ka laime ir laime šajā dzīvē. Vai tā ir īsta laime? Tiesas dienā Dievs paņems „vislaimīgāko” šajā dzīvē neticīgo un iemērks viņu uz brītiņu Ellē. Un tad viņam jautās: „Vai tu jebkad esi piedzīvojis laimi?” Un viņš atbildēs aizmirsis visu labo no šīs dzīves: „Nekad.”