Neliels ieskats neiedomājami lielajā ASV. 1. daļa - Kalifornija
Pludmale, viļņi, saule, smiltis - lietas, kas mums parasti asociējas ar Kaliforniju. Tā tas mums liekas, jo redzam to filmās, bet patiesībā Kalifornija ir ļoti liela un dažāda. Sniegoti kalni sastopas ar karstām un dziļām ielejām, augstas kalnu upes un dzidri ezeri, blakus kaktusiem pilniem tuksnešiem, un pludmale ar viļņotu okeānu iz maza, maza daļa no zemes, kas gandrīz otrpus zemeslodei no mājām - Kalifornijas.






Kupola virsotnē skats ir labs. Apkārt viss sniegā, bet jūnija saule dedzina traki nedaudz retinātajā gaisā. Aukstums traucē just saules dedzināšanu, tapēc apdegt var ļoti ātri - tas protams jūtams tad, kad sen jau ir par vēlu.





Pirmais skats - pa labi neiedomājami milzīgais Klusais okeāns, pa kreisi pirmie amerikāņu ieži. Pārsvarā visu ainavu uz Z no Los Angeles gar okeānu veidoja šādi skati - klinšaini krasti un mierīgs milzu okeāns. Tādu iežus nebiju redzējis. Tos veidoja tāda kā cieta, cementēta grants. Pārsvarā brūna, bet vietām zaļā. Par pārsteigumu mums, saule pazuda ātri un iestājās migla. Kā vēlāk izrādījās, lielāko daļu laika, ko pavadījām Kalifornijā, laiks bija miglains un vēss. Vietējie stāstīja, ka tā jūnijā esot vienmēr, jo par miglu piekrastes rajonos parūpējas milzu Pasific.


Tālāk - 3 dienaas Yosemite nacionālais parks.


Bildē redzams skats uz Yosemite ieleju. Praktiski visu nacionālā parka ainavu veido milzu granīta kalni un ielejas, kuras veidojis ledājs. Latvijā mums iespaidīgi šķiet lieli granīta laukakmeņi - ir granīta kalni.

Attēlā redzamais ir monolīts granīta kalns, ko sauc par Half Dome (puskupols), jo tāds tas arī izskatās. Tā augstums attiecībā pret ielejas lejas daļu ir 1444 m. Šajā kalnā arī uzkāpām. Nacionālajā parkā bijām jūnija sākuma, kas izrādījās vislabākais laiks, jo kalnu sniega un ledus kušana bija pašā maksimumā, tāpēc upēs strautos bija daudz ūdens un lidz ar to daudz skaistu skatu.


Kupola virsotnē skats ir labs. Apkārt viss sniegā, bet jūnija saule dedzina traki nedaudz retinātajā gaisā. Aukstums traucē just saules dedzināšanu, tapēc apdegt var ļoti ātri - tas protams jūtams tad, kad sen jau ir par vēlu.

Katrā ziņā neko tādu nebiju gaidījis un biju patīkami pārsteigts. Varu visiem ieteikt aizceļot uz šo vietu un garantēju, ka iespaidi it nemaz neatpaliks no Mega Monster Grand Canyon.
Kād āda krīt nost un dzīvības enerģia uzkrāta visam turpmākajam gadam, pametam kalnus.
Nākamais mērķis Death valley.Pa ceļam piestājam pie kāda īpaša ezera. Vietās kur ezerā pieplūda saldūdens zem ūdens veidojās dīvaini stabi. Kad ezera līmenis tika mākslīgi nolaists, stabi kļuva redzami.

Tātad nonācām Nāves ielejā - karstākajā vietā ASV. Esmu karstumamīlis un priecājos par šo iespēju. Nāves ieleju tā sauc, jo dzīvība tur nav iespējama. Ainavu veido smiltis, granšainas klintis un sāls. Kad bijām ielejas zemākajā punktā gaisa temperatūra tobrīd bija +50 grādi pēc Celsija (+122 pēc Fārenheita).


Nu ar to arī beidzas nelielais ieskats.