ARĒNA 2010
Kultūras arhetips. Laiks.
Pagājušajā gadā Jaunās mūzikas festivāls Arēna izgaismoja muzikālo kultūru tiltus starp Tuvo Austrumu un Rietumu pasaulēm, un šogad turpina iesākto ceļu. Tradicionālās mūzikas un Rietumnieciskās idejiskie un muzikālie krustpunkti bieži pārsteidz ar jaunu, svaigu un individuālu skanējumu. Šogad Arēna atklāj Tālo Austrumu kultūras arhetipiskās saknes, fokusējošo staru vēršot uz diviem Tālo austrumu izcelsmes komponistiem, kas ieguvuši starptautisku ievērību, ienākot laikmetīgās mūzikas vidē ar savas kultūras arhetipu iezīmētu skaņu mākslu. Tie ir ķīniešu komponists Taņs Duņs un korejiešu komponiste Unsuka Čina, kuru mūzikas tēlu pasaulē virmo bērnības atmiņas par šamanistiskiem bēru rituāliem, iedziļināšanās dabas skaņās, kā arī mūzikas plūšana palēninātā, cirkulāri ritošā laika dimensija. Savukārt rumāņu komponiste Diana Rotaru ceļ tiltus uz Tālajiem austrumiem no Eiropas puses, savā enerģētiski uzlādētajā, tomēr viscaur poētiskajā koncertā saksofonam ar orķestri Shakti ievijot indiešu skaņkārtiskās un melodiskās atbalsis. Latvijas radio koris savukārt apguvis virstoņu dziedāšanu, kuru mēs asociējam ar mongoļu un tibetiešu rīkles dziedāšanas tradīcijām. Taču nebūtu pareizi šī gada festivālu uzskatīt par Tālo Austrumu Arēnu. Kā otrs tematiskais centrs ir tepat tuvumā esošais Baltijas jūras reģions. Radio kora programmā ievijušies arī skandināviskie mikrotoņu melosi un – kā nu bez uzdevuma izprovocēt jaunas domas un jaunu skanējumu par to, kas ir latviskās skaņas arhetips un laiktelpa. Atbildes uz to sniegs Jauno komponistu kompozīciju konkursa fnāls Latviskās skaņas kods , kurā esam vedinājuši sajust latvisko identitāti un arhetipu mūsdienu mūzikas iemiesojumā, aicinot sacerēt skaņdarbus īpašam kameransamblim. Tajā līdzās akadēmiskajai skaņumākslai pierastajām krāsām – čella, flautas, sitaminstrumentu tembriem, būs dzirdamas latviešu tradicionālo instrumentu – etnogrāfiskās kokles, dūdu, stabuļu, vargāna krāsas.
Taču festivā
Kultūras arhetips. Laiks.
Pagājušajā gadā Jaunās mūzikas festivāls Arēna izgaismoja muzikālo kultūru tiltus starp Tuvo Austrumu un Rietumu pasaulēm, un šogad turpina iesākto ceļu. Tradicionālās mūzikas un Rietumnieciskās idejiskie un muzikālie krustpunkti bieži pārsteidz ar jaunu, svaigu un individuālu skanējumu. Šogad Arēna atklāj Tālo Austrumu kultūras arhetipiskās saknes, fokusējošo staru vēršot uz diviem Tālo austrumu izcelsmes komponistiem, kas ieguvuši starptautisku ievērību, ienākot laikmetīgās mūzikas vidē ar savas kultūras arhetipu iezīmētu skaņu mākslu. Tie ir ķīniešu komponists Taņs Duņs un korejiešu komponiste Unsuka Čina, kuru mūzikas tēlu pasaulē virmo bērnības atmiņas par šamanistiskiem bēru rituāliem, iedziļināšanās dabas skaņās, kā arī mūzikas plūšana palēninātā, cirkulāri ritošā laika dimensija. Savukārt rumāņu komponiste Diana Rotaru ceļ tiltus uz Tālajiem austrumiem no Eiropas puses, savā enerģētiski uzlādētajā, tomēr viscaur poētiskajā koncertā saksofonam ar orķestri Shakti ievijot indiešu skaņkārtiskās un melodiskās atbalsis. Latvijas radio koris savukārt apguvis virstoņu dziedāšanu, kuru mēs asociējam ar mongoļu un tibetiešu rīkles dziedāšanas tradīcijām. Taču nebūtu pareizi šī gada festivālu uzskatīt par Tālo Austrumu Arēnu. Kā otrs tematiskais centrs ir tepat tuvumā esošais Baltijas jūras reģions. Radio kora programmā ievijušies arī skandināviskie mikrotoņu melosi un – kā nu bez uzdevuma izprovocēt jaunas domas un jaunu skanējumu par to, kas ir latviskās skaņas arhetips un laiktelpa. Atbildes uz to sniegs Jauno komponistu kompozīciju konkursa fnāls Latviskās skaņas kods , kurā esam vedinājuši sajust latvisko identitāti un arhetipu mūsdienu mūzikas iemiesojumā, aicinot sacerēt skaņdarbus īpašam kameransamblim. Tajā līdzās akadēmiskajai skaņumākslai pierastajām krāsām – čella, flautas, sitaminstrumentu tembriem, būs dzirdamas latviešu tradicionālo instrumentu – etnogrāfiskās kokles, dūdu, stabuļu, vargāna krāsas.
Taču festivā
| ← previous | 7. from 13 | next → |
