Pelnrušķīte - pasaka par mārketingu
AijaCreated: Aug 6 2011 12:45
Reiz dzīvoja kāds bagāts vīrs. Kopā ar sievu viņiem radās brīnišķīga Ideja. Kā jau visas Idejas, arī šī sākumā prasīja daudz uzmanības un rūpju, lai varētu izdzīvot skarbajā Brīvā Tirgus pasaulē. Vīrs rūpējās par investīcijām Idejas attīstībā, bet sieva gādāja, lai jaunā Ideja kļūtu arvien pievilcīgāka un konkurētspējīgāka. Taču notika nelaime. Sieva nogura no darba nežēlīgā tempa un nomira, atstājot vīru vienu ar abu loloto Ideju. Ko padarīsi? Vīrs drīz vien saprata, ka nav nekāds cilvēks orķestris un idejas vārdā gādāja par līguma slēgšanu ar jaunu sadarbības partneri. Viss sākumā rādījās labi. Jaunā partnere bija daudzsološa. Viņa nāca ar divām savām Idejām pūrā - krāšņām un košām. Tik vien tā bēda, ka triju Ideju vienlaicīgai virzīšanai tirgū laika un finansējuma nekad nepietika. Ko darīt? Tika sasaukta sapulce, lai apspriestu jaunā kopuzņēmuma vīziju, mērķus un stratēģiju. Vīrs nudien darīja, ko spēja, lai panāktu atbalstu savai paša Idejai. Tomēr gravitācijas likums darīja savu. Partneres divas Idejas nosvēra svaru kausus sev par labu. Vīram atlika tik vien kā noskatīties, kā viņa lolojumam piešķir segvārdu Pelnrušķīte par zīmi, ka šai Idejai turpmāk nāksies vien dzīvot no tā, kas paliks pāri pēc abu dārgo Ideju uzturēšanas izmaksu segšanas. Tā nu Pelnrušķīte dzīvoja no nieka subsīdijām, balansēdama uz izdzīvošanas robežas. Labi vēl, ka tā. Nebūtu vīra, ir to pašu pabalstu atņemtu. Bet vīrs par laimi no sava gara bērna pavisam atteikties nebija ar mieru. Grūti klājās Pelnrušķītei. Tuvojās liels konkurss, tāpēc vīram un partnerei bija darba pilnas rokas, gādājot, lai abas Idejas tiktu pienācīgi sapostas un pieteiktas. Ja kaut vienai paveiksies, par iztiku vairs nebūs jābēdā - pats karalis būs uzvarētājas patrons. Konkursa dienā abas Idejas, glīti noformētas, stāvēja rindā uz audienci. Partnere tramīgi gaidīja rezultātus. Pelnrušķīte vientuļa skuma. Viņa taču bija daudz labāka un glītāka par abām pusmāsām. Tiesa, tās abas bija izcili dārgas. Bet arī viņa bija Ideja! Kas par to, ka lēta? Nu jā, tāpēc neviens uz viņas pusi pat neskatījās. Tādā paskatā jau viņu nemaz nedrīkstēja kādam prezentēt. Diez vai kāds vairs atcerējās, ka viņa vispār ir nākusi pasaulē. Likās, ka viss ir zaudēts, te piepeši parādījās Feja Tirgzine. Viņas brīnumdares slava bija zināma visā karaļvalstī. Viss, kam viņa pieskārās, pārvērtās zeltā. Feja Tirgzine bija vīra mirušās sievas draudzene. Pavisam nejauši viņa bija padzirdējusi par vīra īstās idejas nedienām un nu ieradās lūkot, vai tomēr viss vēl nav glābjams. Un patiesi - Ideja joprojām bija brīnumskaista. Ja vien prata ieskatīties. Feja Tirgzine nogrozīja galvu, nomērīja Pelnrušķīti no visām pusēm un radīja tai tik žilbinošu iepakojumu, kāds vēl nebija redzēts. To paveikusi, feja steigšus nosūtīja Ideju uz pili ar neredzēti spožu pieteikumu. Karalis garlaikots izskatīja pēdējos pieteikumus un jau grasījās slēgt konkursu ar paziņojumu par visu piedāvājumu neatbilstību kvalitātes standartiem, kad viņa uzmanību saistīja pati pēdējā Ideja. Strikti raugoties, tā bija iesniegta nedaudz pēc termiņa beigām, tāpēc karalis izsludināja atkārtotu konkursu. Šoreiz viņa paša darbinieki bija atbildīgi par Pelnrušķītes savlaicīgu nogādāšanu pilī. Tā Feja Tirgzine pārdeva skaisto Ideju pašam karalim, kurš, kļuvis par tās patronu, rūpējās par to, lai ziņa par Pelnrušķīti izplatītos tuvu un tālu un kļūtu par klasiku, ko novērtē no paaudzes paaudzē. Arī partneres Idejas nu guva atbalstu, jo nāca no Pelnrušķītes radītāja nama, lai gan nekad tā arī neguva tik lielu ievērību kā vīra īstā Ideja.
Share